Pelču internātpamatskola gatava uzņemt jaunus audzēkņus

© Ojārs Lūsis

Mācību gada izskaņā, pasākumā Skolas lepnums, notika Pelču speciālās internātpamatskolas – attīstības centra (turpmāk tekstā – Pelču speciālā internātskola) himnas pirmatskaņojums.

 Himnas vārdu autors ir skolas bijušais pedagogs Guntis Grosbards, bet mūziku sarakstījis Valdis Zilveris. Tas ir tikai viens no procesiem, kas liecina par pozitīvajām pārmaiņām skolas fiziskajā, mentālajā un saturiskajā vidē. Saruna ar skolas direktori Ināru Oļenu.

– Pēdējos gados Pelču speciālā internātskola ir būtiski mainījusies – tas nenoliedzami ir arī jūsu un kolektīva nopelns. Kā jūs pati vērtējat Pelču internātskolas attīstības tempu un procesu?

– Sākot šeit strādāt, mans mērķis bija izveidot skolai kvalitatīvi jaunu vizuālo un saturisko tēlu un kļūt par vienu no labākajām mūsu nozares skolām Latvijā. Neviens līderis un viņa komanda, lai cik spēcīgi mēs būtu, nespēj visu izdarīt vienā gadā, bet nu mēs varam sākt baudīt sava ieguldītā darba augļus. Ir tāda sajūta, ka viss iet no rokas.

– Vai līdz ar pozitīvajām pārmaiņām skolā palielinās arī tās popularitāte?

– Protams, iepriekšējā mācību gadā mums bija 173 izglītojamie, bet, spriežot pēc vecāku intereses, plānojam, ka nākamajā mācību gadā mums būs ap 200 audzēkņu. Ļoti patīkami bija dzirdēt skolēna mammas teikto: mums ieteica mēģināt tikt iekšā Pelču internātskolā, ja vien tur būs vieta. Tātad mūsu darbu ir novērtējuši arī mūsu kolēģi un skolēnu vecāki.

– Cik daudz bērnu varat uzņemt?

– Iepriekš skolā vienlaikus ir mācījušies vairāk nekā 220 bērnu. Mūsu rīcībā ir kopumā trīs ēkas, tostarp Pelču pils, kā arī sakārtota infrastruktūra, tāpēc 200 bērnu šeit var justies ļoti ērti.

– Vai bērni ir ar smagām saslimšanām?

– Skolā tiek uzņemti skolēni ar pedagoģiski medicīniskās komisijas rīkojumu un atbilstoši iedalīti 3 līmeņos – A, B un C. C apmācības līmenī katram bērnam tiek izveidota individuāls apmācību plāns, kas tiek balstīts uz skolēna stiprajām pusēm.

Lai maksimāli nodrošinātu skolēniem attīstības iespējas, skolā tiek izmantotas dažādas terapijas : mūzikas terapija, māla terapija, smilšu terapija, kanisterapija. Notiek nodarbības sensorajā istabā un projekta ietvaros izveidotajā Dzīves mācības kabinetā.

Šajā mācību gadā uzsākām keramikas nodarbību kursu, kas ļoti labi palīdz risināt logopēdiska rakstura problēmas. Savukārt pēc vecāku ieteikuma šajā mācību gadā uzsāksim arī canis terapiju jeb terapiju, kurā izmanto suņus. Esam vienojušies ar Talsu kinologiem, kuri reizi mēnesī šeit vadīs canis terapijas nodarbības.

– Kādas metodes vēl izmantojat terapijā? Vai tiek izmatotas arī zāles?

– Tikai tad, ja tas tiešām ir nepieciešams – cenšamies izvairīties no vardarbīgām metodēm, jo arī zāles atstāj nevēlamas sekas organismā.

Esam ļoti lepni, ka Sensorajā istabā no šā gada marta mums ir uzstādīta arī silto smilšu iekārta. Tas ir izgudrojums, kas ļauj silto smilšu pieredzi izbaudīt neatkarīgi no gadalaika. Iekārta izmantojama dažādu vecumu bērnu radošajās aktivitātēs, izglītības procesos, relaksācijas un vispārējās attīstības jomās. Iekārtas izmantojuma metodoloģijas teorētiskā bāze ir balstīta dabas vides estētikas idejā, tās autores Diānas Timofejevas 20 gadu praksē un speciālistu pētījumos, kuri apliecina iekārtas efektivitāti speciālā, sociālā pedagoga, psihologa, fizioterapeita u.c. speciālistu darbā.

Veicot mērījumus ar Kiriliana aparātu pirms un pēc nodarbības silto smilšu iekārtā, tika novēroti nozīmīgi uzlabojumi bērna fiziskajos un psihoemocionālajos rādītājos. 2012. gadā tā tika atzīta par vienu no inovatīvākajām biznesa idejām Latvijā. Diāna Timofejeva pati vada kursus, kuros pedagogi iemācās ar šo metodi strādāt.

Nākamajā gadā mums būs arī mākslas studija – gleznošanai, aušanai un citām radošām nodarbēm tiks iekārtotas speciālas telpas.

2013. gada janvārī ar Kuldīgas novada domes atbalstu tika realizēts ELFLA projekts Interaktīvās klases skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai. Ir iekārtotas 2 klases skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem alternatīvajai un augmentatīvajai komunikācijai, uzstādot divas interaktīvās Esprit tāfeles ar triecienizturīgu virsmu, kur interaktivitāti nodrošina elektromagnētiskas darbības tīklojums. Tāfelē ir iestrādāts radioviļņu raidītājs, kas nodrošina mazo bezvadu interaktīvo tāfelīšu darbību. Mazās tāfelītes var izmantot gan skolotājs, pārvietojoties pa klasi, gan skolēns, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, jo viss, ko bērns raksta vai zīmē uz mazās tāfelītes, ir redzams uz lielās tāfeles.

Jaunums mūsu skolā ir arī digitālās pildspalvas Papershow for Teachers, ar kuru palīdzību ir iespējams nodrošināt interaktīvās tāfeles funkcijas uz speciāla papīra. Viss, ko skolēns raksta ar pildspalvu, tiek projicēts gan uz lielās tāfeles, gan redzams uz datora darbvirsmas.

Ir iegādāti arī iPod planšetdatori – var tikai apbrīnot, cik ātri bērni apgūst jaunākās tehnoloģijas.

– Ko bērni var darīt pēc 9. klases beigšanas?

– Pēc 9. klases absolvēšanas piedāvājam apgūt dzīvei nepieciešamos arodus. Vispopulārākās profesijas ir galdnieka un pavāra palīgi. Tāpat apmācām arī lauksaimniecības palīgstrādniekus, bet nākamajā gadā sāksim mācīt arī mežizstrādes speciālistu palīgus. Protams, tas ir jauns izaicinājums, bet mums ir jādomā gan par mūsu audzēkņiem, gan skolas popularitāti.

– Vai pēc tam viņus pieņem darbā?

– Jā, tās ir profesijas, kas darba tirgū būs nepieciešamas vienmēr, un darbu atrast ātrāk vai vēlāk ir iespējams. Esam saņēmuši daudz pozitīvu atsauksmju no uzņēmumiem, kur jaunieši iziet 3 mēnešu praksi. Zinām, ka ne visi vecāki ir spējīgi atrast bērnam prakses vietu, tāpēc mēs nākam talkā. Īpaši priecē gadījumi, kad mūsu skolas absolventi pēc galdnieka palīga kvalifikācijas iegūšanas papildina savas prasmes Igurda Baņķa privātskolā, kur iegūst meistara vai zeļļa diplomu.

Mums ir ļoti laba materiāli tehniskā bāze un lieliski meistari. Lepojos, ka mūsu pasniedzēji aktīvi darbojās IZM izveidotajā darba grupā un palīdzēja sagatavot eksāmenu jautājumus speciālo skolu audzēkņiem, kuri mācās galdnieka palīga un pavāra palīga arodus.

– Visi jūsu pieminētie jauninājumu prasa no pedagogiem un sociālajiem aprūpētājiem papildu zināšanas un prasmes. Vai viņiem nav par grūtu?

Tagad esam īstenojuši savu sapni – mums ir skolotāju istaba ar 4 darba vietām un telpu atpūtai un relaksācijai. Esam izveidojuši arī telpu semināriem un dažādu darba grupu tikšanās reizēm.

Uzlabojumi ir arī metodiskajā kabinetā, kur esam apkopojuši un sistematizējuši metodiskos materiālus, dažādas didaktiskās spēles. Materiālu klāsts atbilstoši vajadzībām katru gadu tiek papildināts, un ir patiess prieks, ka skolotāji darbā aktīvi izmanto pieejamos materiālus. Šajā gadā esam speciāli iekārtojuši metodiskā kabineta telpās 1 darba vietu skolotājam, kurš studē, padomājot par viņa ērtībām – no skolas bibliotēkas uz metodisko kabinetu esam pārvietojuši mācību literatūru.

Pateicoties skolas pedagogu un metodiķu pieredzei un kvalifikācijai, pagājušajā mācību gadā skolā ir izstrādātas un IZM apstiprinātas divas A programmas 36 stundu apjomā pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveidei. Šajā mācību gadā esam īstenojuši abas programmas, un saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes no kolēģiem.

Nākamajā mācību gadā piedāvāsim vēl divas pedagogu mūžizglītības programmas.

27. martā pie sevis aicinājām visu Kurzemes speciālo skolu metodisko komisiju vadītājus. Tikšanās ideja bija pamatota ar faktu, ka mācību grāmatu speciālajām skolā praktiski nav. Tās, kuras ir, ir izdotas jau ļoti, ļoti sen, taču katrā skolā tiek izstrādāti metodiskie materiāli un grāmatas. Līderis šajā jomā ir Gaismas internātpamatskola. Visas skolas atveda savas izdotās grāmatas un metodiskos materiālus – rezultāts ir fantastisks. Plānojam apkopot šos materiālus un savstarpēji vienoties par to izmantošanu, lai visās skolās būtu pieejams plašs metodiskais materiāls.

– Jūs jau pieminējāt infrastruktūras uzlabošanu. Redzams, ka patlaban norit siltināšanas projekts...

– Jā, turklāt vērienīgs. Ēka ir nodota ekspluatācijā 1964. gadā un kopš tā laika nav nopietni remontēta. Tagad ir nomainīti logi, uzlikts jauns jumts, notiek fasādes siltināšana, kā arī tiks uzstādīta līdz šim Latvijā nepraktizēta rekuperācijas sistēma siltā ūdens sagatavošanai. Tiksim arī pie automātiskajām durvīm, kas atvieglos bērnu invalīdu pārvietošanos. Ar nepacietību gaidām rezultātus – esam pārliecināti, ka tagad mums būs gan silti, gan ievērojami samazināsies finanses, ko patērējam kurināmā iegādei. Vislabākos vārdus varu teikt par izvēlēto būvkompāniju Vega 1. Šo projektu atbalsta Klimata pārmaiņu finanšu instruments.

Citas ES programmas ietvaros ir veikts pētījums un izstrādāti ieteikumi par universālā dizaina ieviešanu mūsu skolā. Tagad, kad tiks veikts telpu kosmētiskais remonts, ievērosim universālā dizaina pamatprincipus, kas ir būtiski bērniem ar īpašām vajadzībām. Mūsu skola kļūst arvien pieejamāka, drošāka un labāka.

– Vai Kuldīgas novada domes atbalsts ir jūtams?

– Viennozīmīgi – bez domes atbalsta nebūtu iespējamas tik straujas un pamatīgas pārmaiņas. No savas puses mēs cenšamies pateikt paldies pašvaldībai – mums jau vairākus gadus ar pašdarinātiem rotājumiem ir uzticēts greznot Kuldīgas pilsētas galveno Ziemassvētku egli.

– Vai esat saglabājuši tradīciju organizēt vasaras nometnes?

– Jā, šogad to ir rekordskaits – astoņas. Faktiski brīva brīža nav – tikko viena nometne beidzas, sākas nākamā. Es uzskatu, ka tas ir novērtējums mūsu skolas kolektīva kopējam darbam infrastruktūras izveidē un uzturēšanā.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.