Latvijas Breivīks un slaktiņa solītāja izrādās ir neveiksmīga māksliniece

© Facebook

Sieviete, kuru policija aizturējusi par draudiem sarīkot Latvijā asinspirti, līdzīgu ASV un Norvēģijā pēdējos gados notikušajām, ir jauna māksliniece.

Pēdējā laikā nav veicies  ar darba atrašanu. Viņas  vārds ir Edīte Šulmane,  31 gadu veca, vientuļa. Tajā pašā dienā, kad policija  paziņoja par aizturēšanu  un kriminālprocesa sākšanu, viņa savā feisbuka profilā izdarīja pagaidām pēdējo ierakstu: «ASSINSPIRTS  TOMĒR NEBŪS» Acīmredzot tas noticis  pa ceļam no īslaicīgās aizturēšanas izolatora uz vietu, kur tiek izdarītas psihiatriskās ekspertīzes. Šis bija vienīgais brīdis, kad viņa  varēja piekļūt savām mantām un telefonam. Viņai bija iespēja izdzēst arī savus  iepriekšējos ierakstus – tie  ir patiešām briesmīgi naidpilni teksti, kuros tiek solītas masu slepkavības. Taču  viņa neizdzēsa, un tas liek  domāt, ka sirdsapziņas pārmetumi šo sievieti nemoka  arī pēc nonākšanas tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā.

Tagad acīmredzot psihiatriem jānoskaidro, vai Edīte Šulmane patiesi domājusi to, ko rakstījusi, un vai viņa savus draudus arī būtu mēģinājusi  realizēt. Viņas tekstos citastarp parādās arī ieraksts  par ieroču nēsāšanas atļauju. Domājusi par tādas iegūšanu, lai varētu sākt slepkavot, bet alternatīva būtu  cilvēku sabraukšana ar mašīnu.

«Manas mīļākās krāsas ir: melns, balts un sarkans. Sarkanais ir DAUDZ  ASSINIS!» – tā viņa raksta  par sevi profila informācijā. Šai agresīvajai personai  ir arī otra puse, it kā otra  seja, un tā kopā ar  CV aplūkojama mājaslapā  http:// editesulmane.webs.com/ .  «Esi nonācis jaunas latviešu mākslinieces mājaslapā.  Māksliniece vēlas savu dzīvi saistīt ar sev tuvu radošo  darbību. Viņa grib, lai  darbs sagādā prieku un nes  lielus augļus. Viņa grib  veikt pasūtījumus. Iegūt  jaunu darba pieredzi. Sadarboties ar cilvēkiem.»  Jaunā māksliniece te piedāvā savus pakalpojumus  T kreklu apgleznošanā, dizaina darbus, poligrāfiju,  pārdod dažādas bildes.

Viņa mācījusies Rīgas Amatniecības vidusskolā, studējusi Latvijas Universitātē,  tad pārgājusi uz Latvijas  Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Ieguva bakalaura grādu, bet pērn arī  maģistra diplomu.

Viņa nekad nesmaida

Edītes Šulmanes diplomdarba vadītājs profesors Bruno Strautiņš, uzzinot, ka policijas aizturētā  sieviete un viņa studente  Edīte ir viena un tā pati  persona, pārlieku pārsteigts neizklausījās. Bet  noraizējies gan. Jau studiju  laikā meitene atšķīrās no  pārējiem. Ļoti nopietna.  Nekad nesmaidīja. Turējās  savrupi. Par sīkumiem, kas  viņu kaitināja, rakstīja sūdzības – pat par to, ka citi  studenti strādājot klausās  mūziku. «Kaut kas jau laikam viņai ar to nervu sistēmu nav kārtībā,» spriež  profesors. Tomēr viņš šaubās, vai Edīte patiesi būtu  īstenojusi slepkavošanas  draudus: «Sīka meitenīte –  nu kāda tur spridzinātāja.»

Ieraksti profilā liek domāt, ka pastiprinātas naida  izpausmes sākās pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem dabūt algotu darbu.  Viņa pretendēja uz lektores amata vietu LU Pedagoģijas, psiholoģijas un  mākslas fakultātē, bet netika pieņemta. Profesors  Bruno Strautiņš stāsta, ka  arī Mākslas akadēmija savu  absolventi darbā Rēzeknes  filiālē atteicās pieņemt.  Visticamākais, tādēļ, ka varētu rasties problēmas komunikācijā ar studentiem,  jo kā māksliniece viņa patiešām neesot slikta – diplomdarbā astotnieku dabūja. Šie nebija vienīgie atteikumi. Par vienu viņa pat  vērsās policijā, jo pēc sludinājuma uzrunātais cilvēks esot viņai it kā atsūtījis dzimumlocekļa bildi.  Policija rupekli nesodīja,  secinot, ka viņa pati vien  vainīga konfliktā. Bet darba nav, un rūgtums krājas. 29. jūnijā viņa  ieraksta: «Es BOMŽU  SLĀNI DARBA TIRGŪ  NOGALINĀŠU!»

Rūgtums krājās arī vairākos citos aspektos. Edītei  riebj, ja sievietes valkā sievišķīgas drēbes un augstpapēžu kurpes, jo viņa pati  ģērbjas dīvaini. Riebjas  bērni, kas viņai traucē nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku –  inlain slidošanu. Ar to viņa nodarbojas  fanātiski. Riebjas arī Latvija, un visu, kas riebjas, viņa sauc briesmīgos vārdos.  

Neatkarīgā  sazinājās ar kādu viņas senu paziņu – vienā kompānijā savulaik ekstrēmos sportus  piekopuši. Desmit gadu  pagājuši, bet tā meitene  laikam ne par matu neesot  mainījusies. Ne vizuāli,  cik pēc bildēm var spriest,  ne uzvedības ziņā. Toreiz  arī – samīlējās kādā puisī  un burtiski vajājusi viņu,  kad tas gribējis tikt vaļā.

Nereaģēt nedrīkstēja

Cik bīstama plašākai sabiedrībai ir Edīte Šulmane, pašlaik skaidro izmeklētāji un eksperti. Policija  apgalvo, ka bez uzmanības  atstāt šādus signālus būtu  pārlieku riskanti, tāpēc labi, ka cilvēki no gana šaurā  sievietes paziņu loka devuši ziņu. Slepkavas mēdz  iepriekš publiskot savus  nodomus, to pierāda traģiskie notikumi ārzemēs,  kas atkārtojas ar biedējošu  regularitāti: ASV, Norvēģija, Somija, Vācija.

Kriminologs Andrejs  Vilks skaidro – nekad nevar izslēgt, ka psihiski nelīdzsvarota persona pie tai  labvēlīgu apstākļu sakritības mēģinās savus draudus  īstenot. Šāda iespēja jānovērš, un policija to arī izdarīja. Cita lieta, ka konkrētajā gadījumā jaunajai sievietei drīzāk būs vajadzīgs  nevis cietums, bet sociālo  un veselības aprūpes darbinieku palīdzība.

Neatkarīgā  lūdza sertificētu psihoterapeiti Tiju  Vanagu iepazīties ar Edītes Šulmanes profilu feisbukā, un daktere izteica  vairākas hipotēzes par šo  personu. Teorētiski iespējams, ka tā regulāri atrodas  psihotropu vielu reibumā,  tomēr ticamāka ir psihiska  saslimšana: «Nekur nav teikts, ka  viņa ir masu slepkava, bet,  protams, nereaģēt nedrīkstēja, pārāk tieši un  nepārprotami ir viņas vārdi. Pirmais pieņēmums,  kas nāk prātā, – šeit darīšana ar cilvēku, kuram ir ārkārtīgi izteikts mazvērtības  komplekss ar sekojošu masīvu skaudību pret visu un  visiem, kam kaut kas veicas, cilvēkaprāt, labāk. Ja  šis cilvēks savus vārdus nožēlotu, pēc laiciņa ierakstus būtu izdzēsis. Tā ka  šādā gadījumā var domāt  par vēlmi jebkuriem līdzekļiem piesaistīt uzmanību, izcelties. Galējā gadījumā būtu iespējama  reāla vardarbība.»