Servīzes, gultasveļas komplektus un gludekļus, kas vēl pirms desmit gadiem bija populārākās kāzu dāvanas, nomainījusi glīta aploksne ar naudaszīmi.
Lai gan savulaik naudas dāvināšana jaunlaulātajiem tika uzskatīta teju par slikto toni, šobrīd jaunās ģimenes to norāda kā vēlamāko, bet kāzu viesi – kā populārāko dāvanu.
Vasara tradicionāli ir kāzu laiks, kad laulību ostā iestūrē tūkstošiem pāru. Aptaujājot aptuveni 1000 respondentu, lielveikalu tīkls Maxima noskaidrojis – vairāk nekā 50% pētījuma dalībnieku par piemērotāko kāzu dāvanu uzskata tieši naudu. Savukārt, taujāti par to, cik lielu summu cilvēki būtu gatavi tērēt, gandrīz puse jeb 42% aptaujāto atzīst, ka piedienīga summa būtu ap 50 latu.
Mazinās attiecību nozīmība
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks sarunā ar Neatkarīgo akcentē – šādas izmaiņas Latvijas sabiedrībā ir pēdējās desmitgades tendence. Ja vēl pirms pieciem sešiem gadiem jaunlaulāto lūgums dāvināt naudu tika uztverts neviennozīmīgi, tad tagad šāds jaunā pāra uzstādījums nevienu nepārsteidz. «Tam ir vairāki iemesli – gan pasaules ietekme, gan arī sociālo saišu vājināšanās. Amerikas Savienotajās Valstīs naudas dāvināšana jaunlaulātajiem ir atstrādāta kā precīza tehnoloģija, kad viesi pārskaita naudu uz īpašu bankas kontu vai pasniedz dāvanu kartes. Tāpat mūsdienu sabiedrībā mazinās cilvēku savstarpējo attiecību nozīmība, vājinās sociālās saiknes un priekšplānā nonāk individuālās izvēles. Līdz beidzot šāda tendence vēlreiz apliecina, ka mūsdienu sabiedrībā arvien vairāk nostiprinās tirgus attiecības,» analizē eksperts.
Sociālantropologs gan uzskata, ka nauda nav laba dāvana, jo nepilda tās pamatfunkciju – paliekošas atmiņas. «Nauda ir ļoti bezpersoniska. Tā no dāvinātāja neprasa iedziļināšanos, apdāvināmā cilvēka gaumes un vēlmju pārzināšanu. Piemēram, mani vecāki joprojām atceras, kurš viņiem kāzās dāvināja servīzi, un šis dāvinātājs viņu atmiņās vienmēr ir līdzās. Paliekošas vērtības stiprina cilvēku savstarpējās attiecības, jo dāvanas vērtība nav izmērāma naudā,» klāsta K. Sedlenieks. Viņš gan akcentē, ka padomju gados kāzu dāvanām bija būtiska pievienotā vērtība. «Jaunajam pārim parasti tika dāvinātas veikalos grūti pieejamas, deficītas preces, kas dāvanas vērtību būtiski paaugstināja. Savukārt mūsdienās, ja ir nauda, tad var nopirkt praktiski visu. Raugoties no šāda viedokļa, nauda, protams, ir vispraktiskākā no dāvanām, kas, pirmkārt, jaunajam pārim neuzspiež viesu subjektīvo gaumi, bet, otrkārt, atvieglo dāvanas meklēšanu,» atzīst eksperts.
Gatavi tērēt prāvas summas
Jāpiebilst, ka viesu sadāvinātā nauda visbiežāk tiekot tērēta kāzu ceļojumam, taču tas var kļūt par jūtamu atspaidu arī precēšanās svinību rīkošanai, kas nav lēts prieks. Vairākums jaunlaulāto savas svarīgās dienas pasākumam būtu gatavi atvēlēt līdz 1000 latiem. Ar šādu summu rēķinās 27% aptaujāto. Tik pat liels respondentu skaits būtu gatavi tērēt līdz 2000 latu, un tikai 12% aptaujāto iedzīvotāju savu kāzu organizēšanai gatavi atvēlēt līdz 4000 latu lielu summu.
Nevēlas vāzes,glāzes un rotaļlietas
Interesanti, ka par bezjēdzīgākajām vai smieklīgākajām kāzu dāvanām aptaujas dalībnieki ir atzinuši mīkstās rotaļlietas – 51%, cirvjus un mājdzīvniekus – 49%, kā arī traukus. Katrs ceturtais aptaujātais minējis arī trimmeri vai zāles pļāvēju, katrs piektais – kristāla vāzes. Tāpat respondenti kā nepiemērotas kāzu dāvanas norādījuši arī porcelāna vai keramikas figūriņas, glāzes, servīzes, pannas, katlus un citus traukus. Bezjēdzīgāko saņemto kāzu dāvanu sarakstā iekļuvušas biļetes uz koncertiem, zeķes, zīdaiņu drēbes, alkohols, prezervatīvi, mīklas rullis, kāpostgalva, higiēnas piederumi un ķieģeļi jaunā pāra mājoklim. Tomēr daži respondenti uzskata, ka jebkura dāvana ir gana laba, ja vien tā tiek dāvināta no sirds.