Grib aizliegt tievās cigaretes un garšu piedevas

© F64 Photo Agency

Smēķēšanas netikumu apkaro arvien agresīvāk – šobrīd gan Latvijas Saeimas, gan Eiropas Parlamenta gaiteņos tiek apspriestas vairākas idejas, kas cigaretes dūmu baudīšanu padarītu maksimāli neērtu un nepievilcīgu.

Viens no Latvijas Saeimas rudens sesijas pirmajiem darbiem būs jautājums par aizliegumu aizdegt cigareti uz ēku balkoniem, lodžijām, kā arī bērnu klātbūtnē. Savukārt no veikalu plauktiem jau pavisam drīzā nākotnē varētu pazust daiļā dzimuma iecienītās tievās cigaretes, kā arī cigaretes ar mentola un citām garšām, kas īpaši pievilcīgas šķiet pusaudžiem. Eiropas Parlaments pret smēķētājiem gatavo drakonisku tabakas direktīvu, kuras galvenais mērķis ir padarīt smēķēšanu mazāk pievilcīgu. Kā klāsta Eiropas Parlamenta Informācijas biroja preses sekretāre Marta Rībele, drīz vien no veikalu plauktiem varētu pazust tabakas produkti ar dažādām garšām, piemēram, mentola, meloņu vai vaniļas. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti prasa izskaust dāmu vidū tik populārās tievās jeb slim cigaretes, kā arī aizliegt pievilcīga dizaina cigarešu iepakojumus.

Jāpiebilst, ka plānotā tabakas direktīva Latvijai varētu nozīmēt milzīgas investīcijas un savlaicīgu stratēģiju, domājot par austrumu robežas stiprināšanu cīņai ar cigarešu kontrabandu. Pēc Latvijas Muitas kriminālpārvaldes datiem, 2012. gadā Latvijā tika izņemti 126,9 miljoni nelegālo cigarešu, taču līdz ar stingrajiem aizliegumiem pāri mūsu valsts robežai varētu gāzties vēl lielāks kontrabandas vilnis.

Tikmēr Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas locekle Linda Makevana norāda: «Kopējā tendence ir lejupejoša, un smēķētāju skaits Eiropas Savienībā ar katru gadu samazinās.» Lai gan katru gadu smēķēšanas izraisītu slimību dēļ Eiropā mirst 700 000 cilvēku, tomēr līdzšinējās aktivitātes ir devušas rezultātus un smēķētāju īpatsvars ir samazinājies no 40% (ES15) 2002. gadā līdz 28% (ES27) 2012. gadā. «Tomēr ir arī satraucošas iezīmes,» pauž L. Makevana. «Eiropā vidēji smēķē 29% jauniešu, un Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka kopš 2005. gada dažās valstīs smēķējošo jauniešu skaits ir pieaudzis.»

Neiepriecinoša ir arī Latvijas statistika. Latvijā smēķēt pamēģinājuši 78% 8.–10. klases jauniešu – liecina Eiropas skolu aptaujas projekts. Tradicionāli smēķēt pamēģinājušo jauniešu īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tāpat kā Francijā, Bulgārijā, Čehijā, Slovākijā, Horvātijā. Savukārt kopumā 40% Latvijas iedzīvotāju izsmēķē vismaz vienu cigareti dienā.

Lielais smēķētāju skaits valstī ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc stingrākas normas gatavo Latvijas Saeima. Parlamenta Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka smēķēšana bērnu klātbūtnē tiks pielīdzināta vardarbībai un aizliegta, – tas esot jau izlemts jautājums, kas vēl tikai oficiāli jāakceptē likumdošanas izmaiņās. Tāpat rudens sesijas sākumā parlaments atgriezīsies pie diskusijas par smēķēšanas aizliegšanu uz daudzdzīvokļu namu balkoniem, lodžijām un terasēm. «Ierakstīt šādu normu likumā var, taču ir jāatrod mehānisms, lai šos aizliegumus kontrolētu un attiecīgi sodītu. Šis būs viens no galvenajiem deputātu uzdevumiem, pirms mēs pieņemsim nepieciešamās likumdošanas izmaiņas,» klāsta A. Barča.

Latvijā

Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt zemessargus un brīvprātīgos, kuri uzsākuši dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) apliecināja domes atbalstu zemessargiem – novadā viņu ir ap 300, kā arī novada karavīriem un mediķiem, kuri patlaban atrodas Ukrainā. Šiem cilvēkiem pašvaldība piešķirs 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Kāds ir atbalsts zemessargiem, karavīriem un mediķiem citās pašvaldībās?

Svarīgākais