Šodien plkst. 14:00 Bauskas pils muzejā Annas dienai veltīts pasākums - ziedu simboliskā nozīme 16. - 17.gs. mākslas darbos, ziedu kompozīciju veidošanas pamatprincipi. Pasākums noslēgsies ar praktisku nodarbību, kuras laikā veidos ziedu kompozīcijas. Apmeklētāji aicināti līdzi ņemt ziedus.
Muzeja speciāliste Ilona Taure stāstīs lilijas, maijpuķītes, rozes, hiacintes, narcises, īrisa, rudzupuķes, anemones un citu ziedu izcelšanās leģendas un simbolisko nozīmi renesanses periodā. Piemēram, maijpuķīte ir Jaunavas Marijas nevainības simbols. Ziedi, kuriem ziedkopa ir noliekusies uz leju, simbolizē pazemību. Ja renesanses perioda gleznā vīrietim vai sievietei labajā rokā atradās neļķes zieds, tas simbolizēja saderināšanos. Piemēram, Lūkasa Kranaha vecākā (Lucas Cranach the Elder) Annas Kuspinas portrets (Portrait of Anna Cuspinian). Gleznās, kurās attēlota Dievmāte Marija ar Jēzus bērniņu, sārta neļķe simbolizē mātes mīlestību.
Rožu pielietojums bija ļoti plašs, tās izmantoja gatavojot ēdienu, iesmaržojoties, un, ja varēja atļauties, tad rožūdenī mazgāja arī rokas. Dionīsiju jeb romiešu bakhanāliju svētku laikā cilvēki nēsāja rožu vijas, lai tās mazinātu reibumu un pļāpīgumu.
Ziedu kompozīcijās izmantoja gan savvaļas ziedus, gan kultivētas puķes un mākslīgos ziedus. Līdz mūsdienām saglabājušās vēstures liecības, kurās aprakstīts mākslīgo ziedu gatavošanas process. Sākotnēji puķes audzēja klosteros. Ziedu motīvus izmantoja gobelēnos un izšūšanā.