Šajā mācību gadā skolēniem, pedagogiem un vecākiem ir gaidāmi vairāki jauninājumi. Tie attiecas gan uz pārbaudes darbiem, gan pedagogu algām, gan mācību līdzekļu nodrošinājumu, gan citām izglītības sistēmas jomām.
Viens no Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajiem jaunumiem skars eksāmenus. Ja iepriekšējā mācību gadā vidusskolu beidzēji kārtoja eksāmenu angļu valodā pavasara brīvdienu laikā, tad šogad šo praksi nolemts paplašināt: visi pārbaudījumi svešvalodā notiks martā, skaidroja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis. Tas nozīmējot, ka absolventi varēs eksāmenu sesiju beigt četras piecas dienas agrāk nekā parasti, kā arī agrāk saņemt sertifikātus. G. Vasiļevskis pieļāva, ka dokumentus par rezultātiem VISC varēs izsniegt pašā jūlija sākumā. Viņš apliecināja, ka esot bijuši iebildumi pret jauno kārtību, tomēr kopumā ieguvums esot lielāks, jo svešvalodu pārbaudījums esot ļoti laikietilpīgs. Izmaiņas skars arī 3. un 6. klases pārbaudes darbus – tas vairs nebūs eksāmens, bet diagnosticējošais darbs. Tajā lielāks uzsvars būs uz stappriekšmetu saikni un to prasmju izvērtēšanu, ko šajā posmā skolēniem vajadzētu būt apguvušiem un bez kurām nevar iztikt nākamā mācību procesa pakāpē. Tāpat plānots mainīt formu un saturu 9. klases centralizētajam eksāmenam latviešu valodā mazākumtautību programmās mutvārdu daļā, kā arī tiks turpināts darbs pie tā, lai turpmāk varētu informātikas eksāmenu īstenot tiešsaistē.
Šogad izmaiņas skars arī profesionālo izglītību. «Jāstrādā pie tā, lai padarītu pievilcīgākas profesionāli tehniskās skolas un mudinātu pamatskolas beidzējus apgūt amatu. Tāpēc viens no soļiem ir četru profesionālo centru izveide, kuros apmācības notiks, izmantojot Vācijas pieredzi. Tas nozīmē – vairāk iespēju praktiski darboties, ne tikai apgūt teorētiskās zināšanas,» norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāres vietniece Evija Papule. Šogad jauno programmu kopumā apgūs 60 audzēkņu. Ja pilotskolu pieredze izrādīsies pozitīva, jaunajai sistēmai pievienosies vēl četras profskolas. Šo audzēkņu guvums būs arī tas, ka pēc beigšanas viņus nodrošinās ar darba vietām. Turklāt jau prakses laikā viņi saņems algu. E. Papule teica, ka nav paredzēts visas amata skolas pārveidot pēc šāda modeļa, bet tikai daļu no tām. Attiecībā uz profesionālo izglītību tika solīts arī saglabāt tur studējošo stipendijas no šā mācību gada sākuma līdz 2015. gadam.
IZM, informējot par jaunā mācību gada aktualitātēm, uzsvēra, ka ar 1. septembri sāksies atsaiste no principa nauda seko skolēnam, lielāku akcentu liekot uz darba kvalitāti. Šogad piemaksas saņems tie 3., 4. un 5. pakāpi ieguvušie pedagogi, kuri to saņēma Eiropas Savienības īstenotā projekta ietvaros. Visi pārēji kvalitātes pakāpi paaugstinājušie papildu summu pie algas saņems tikai no 2014. gada 1. septembra. Tāpat šogad mācības varēs iziet tie nelielo skolu pedagogi, kuri vēlas pasniegt vairākus mācību priekšmetus. Neesot aizmirsta arī izglītības iestāžu izvērtēšanas sistēmas izstrāde. Izglītības kvalitātes valsts dienests to plānojis izveidot līdz 2014. gada 1. janvārim, paredzot, ka direktoru izvērtēšana tiks veikta kopā ar skolas akreditāciju.