Latvijā šobrīd ir deviņas izglītības iestādes, kuru vidusskolas klasēs audzēkņu skaits ir zem 15. Ja valdība būtu šopavasar pieņēmusi normu, kas noteiktu to kā robežlīniju klases atvēršanai, iespējams, ka šīm skolām jau 1. septembrī draudētu sāpīga apcirpšana. Tomēr ar 2015. gada 1. septembri šāds skaitlis varētu arī tikt ieviests.
Lai gan izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete lēmuma pieņemšanu atlikusi, pamatojot to ar nevajadzīgu sasteigtību, tomēr atteikties no šādas ieceres ministrija negrasās. Nozarē strādājošo viedokļi šajā jautājumā gan ir visai atšķirīgi – vieni uzskata, ka šāda norma ļaus optimizēt vidusskolu tīklu un uzlabot izglītības kvalitāti, citi, ka šāda šķērēšana nekādu labumu nedos. Par šādu soli ir arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone, kā optimālāko minimālo skaitli nosaucot 13, jo tas ļautu noformēt klasi un arī nodrošinātu pedagogiem samaksu par burtnīcu labošanu un konsultācijām. „Šaubos, vai ļoti mazā skolā var nodrošināt augstus kvalitātes rādītājus. Bērnam pat nav, ar ko salīdzināt savus sasniegumus!” teic M. Jansone, piebilstot, ka viņai nešķiet pieņemami, ka par galveno atskaites punktu tiek ņemta ēku saglabāšana, bez tam – vidusskolas klašu slēgšana nenozīmē skolas likvidāciju, bet tikai restrukturizāciju.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure nav pret, bet norāda: ja ievieš šādu ierobežojumu, tad arī klāt jāpieliek skolu saraksts, uz kurām tas attiecas: „Un nevis tikai pliku statistiku, bet ar rūpīgu analīzi, ņemot vērā, cik tālu mācību iestāde ir no otras tuvākās, kāda ir infrastruktūra un vai ir iespējams izvadāt bērnus ar autobusu, un citus būtiskus aspektus.”
Katrai vietvarai ir savi skaitļi, ko ņem vērā, atverot klases. Rēzeknes novadā tas ir 12. Taču tas šoreiz neesot galvenais iemesls, kāpēc no septiņām vidusskolām nākamgad durvis vērs sešas, jo tiek apvienota Maltas 1. un 2. vidusskola, teic novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska, paskaidrojot, ka skolas atrodas blakus un pašvaldība nolēmusi tās administratīvi apvienot, bet no kā necietīšot ne pedagogi, ne bērni. Viņa pieļauj, ka lielajos un mazajos novados situācija atšķiras, jo kā gan var izlemt slēgt vienīgo novada vidusskolu? Rēzeknes novadam lielāko robu iecērtot tieši Rēzeknes pilsēta, kura noņemot ap 1000 bērnu. Bez tam – jāpieskaita arī nauda, kas no novada aizplūst uz pilsētas kasi. Tomēr galvenais, ko pašvaldības vēlētos zināt, ir skaidri noteikumi – kā rīkoties tālāk? Lai nebūtu tā, ka tiek ieguldīti līdzekļi skolu uzturēšanā, bet ministrija pēc kāda laika izdomā, ka vidusskolu tīklu optimizēs, un, piemēram, atstāj valstī tikai 30 vidusskolas, kā tas parādījies attīstības programmā.
Viena no skolām, kurai šis jautājums ir ļoti sāpīgs, ir Daugavpils novada Vaboles vidusskola, kuras 10. klasē pieteikušies tikai seši audzēkņi. Tās direktore Elita Skrupska atzīst, ka vecāki un bērni esot satraukti, ka klase netiks atvērta, un tas nozīmējot, ka viņiem būs jāmēro ceļš uz pilsētu, ik dienu ēšanai un ceļam tērējot ap 5 eiro, kas ir gana lieli tēriņi lauku ģimenes budžetam. Arī viņa uzsver: „Mēs vēlamies zināt, kādu nākotni valdība redz mūsu laukos. Ja tos grib atstāt tukšus, tad slēdzam skolas un koncentrējam visu dzīvi pilsētā.”