Daļai valsts ģimnāziju draud statusa zaudējums
Valsts ģimnāzijām, it īpaši Latvijas pierobežā, ir grūti saglabāt statusu skolēnu trūkuma dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotais audzēkņu skaita latiņas pazeminājums no 150 uz 120 apmācāmajiem novada ģimnāzijās situāciju neko daudz neuzlabos, jo demogrāfijas bedre ir pārāk liela, uzskata šo skolu direktori.
IZM rosinātos kritērijus valsts ģimnāzijām dēvē par labvēlīgiem, jo tas ļaušot iegūt un arī saglabāt šo skolu statusu arī ar mazāku skolēnu skaitu nekā līdz šim: lielajās pilsētās (izņemot Rīgu) tas 10.–12. klašu posmā turpmāk būtu nevis 250, bet 180, un novados – nevis 150, bet 120. Taču tajā pašā laikā paredzēts kāpināt prasības šo izglītības iestāžu kvalitātes rādītājiem: vidējam procentuālajam novērtējumam centralizētajos eksāmenos jābūt vismaz par 10% augstākam nekā valstī kopumā un vismaz par 5% augstākam nekā attiecīgajā plānošanas reģionā.
Izglītības jomā strādājošie šaubās, vai mazajām ģimnāzijām tas palīdzēs noturēt statusu, jo demogrāfijas rādītāji tuvāko gadu laikā neuzrāda pozitīvu kāpumu – it īpaši tas attiecas uz pierobežas novadiem, kur skolēnu skaits ik gadu iet mazumā.
«Ne tikai ģimnāzijām, bet arī parastajām vidusskolām, ja tām novados atļaus atvērt klasi ar ne mazāk kā 14 skolēniem (reģionu pilsētās – 18 un republikas nozīmes pilsētās – 22), izpildīt valsts prasītos ciparus būs grūti,» teic Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas direktore Valentīna Šidlovska, norādot, ka pašlaik viņas vadītajā skolā 10.–12. klasēs (pa vienam komplektam katrā klasē) ir 20 līdz 22 audzēkņi. Ja minimālais cipars tiks noteikts 22, tad tas var radīt problēmas.
Arī Gulbenes novada Valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere atzīst, ka vēl tuvākos trīs gadus nodrošināt vidusskolas posmu ar 120 audzēkņiem varētu būt sarežģīti. Viņa uzskata, ka IZM vairāk vajadzētu centrēties uz rezultātu, nevis cipariem. Pat bez īpašas atlases ģimnāzija spējusi panākt IZM prasītos procentus – vai tas nebūtu uzteicami?
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte saskata notiekošajā slēptu vēlmi optimizēt skolu sistēmu un ietaupīt. Bažīgu darot arī arvien lielākais akcents, kas tiek likts uz profesionālo izglītību – tiek plānots, ka 2020. gadā puse pamatskolu beidzēju dosies izglītoties uz proftehniskajām skolām. Kā tad vispārizglītojošās skolas varēs piepildīt klases? Vispār jau kopumā izglītības sistēmā notiekošajam trūkst kompleksa skatījuma, kas ļautu to sakārtot, nevis tikai pielāpīt, uzskata D. Eglīte.
Savukārt Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže ir pārliecināta, ka valsts ģimnāzijām kā metodiskā darba centriem un prestižām mācību iestādēm pazemināt prasību latiņu nevajadzētu. Neesot noslēpums, ka daļai šo skolu esot problēmas ne tikai ar skolēnu skaitu, bet arī ar mācību rezultātiem. Ja šīm ģimnāzijām noņemtu vārdu valsts – tas taču nenozīmētu, ka tās slēdz, taču reizē arī nemaldinātu sabiedrību. «Skolu sistēma ir jāsakārto, arī vidusskolu. Jārēķinās ar situāciju un to, ka katru namdurvju priekšā skolu nevarēs nodrošināt. Ir jādomā par loģistikas sistēmas, dienesta viesnīcu izveidi – lai skolēni varētu mācīties vidusskolā, kur ir adekvāts audzēkņu skaits. Jo kādu gan grupu darbu un konkurenci var nodrošināt, ja klasēs ir pieci seši bērni?» par stingrāku soļu speršanu sistēmas sakārtošanā ir I. Didže.