Studenti nevēlas apgūt obligātās militārās zinības
Ieceri nākamgad ieviest militārās apmācības Latvijas studentiem augstskolas uzņēmušas piesardzīgi, pieļaujot, ka tās būtu atbalstāmas kā uz brīvprātības principiem balstītas papildu programmas.
Nacionālie bruņotie spēki šobrīd nekonkretizē aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa publiski pausto ideju, norādot, ka vēl pāragri par to runāt.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) preses virsnieks Normunds Stafeckis, uzsverot, ka negrib steigties notikumiem pa priekšu un lieki tracināt tautu, atgādina, ka patiesībā šī ideja neesot nekas jauns. Vēl pirms krīzes gadiem, kad aizsardzības jomai bija pietiekams finansējums, šādas mācības studentiem notika. Regulāri tika rīkotas arī nometnes, piemēram, 2007. gada jūlijā divarpus nedēļas 138 studenti (viņu vidū 48 sievietes) «brīvprātīgi apguva rezerves kareivja un jaunākā instruktora apmācību programmas, nostiprinot mācību gada laikā iegūtās zināšanas individuālajās lauka kaujas iemaņās, topogrāfijā, darbībās ar ieročiem, pirmās palīdzības sniegšanā, militārajā vadībā, kaujas procedūrās un citas militārās prasmes», liecina ziņas tā laika presē. N. Stafeckis norāda, ka šādu kārtību paredzēja LR Ministru kabineta noteikumi un mācības organizēja NBS Instruktoru skola pēc tās izstrādātajām mācību programmām. Militāro mācību teorētiskās nodarbības notika semestra laikā reizi nedēļā darbdienu vakaros (pa divām akadēmiskajām stundām), bet praktiskās nodarbības un lauka mācības semestra laikā reizi mēnesī (sestdienā un svētdienā). Šāda prakse izbeidzās līdz ar Aizsardzības ministrijas budžeta apcirpšanu teju uz pusi, teic NBS pārstāvis, piebilstot, ka tas tieši atsaucās arī uz algām un karavīru skaitu, kas no 5300 saruka līdz 4600. «Katrā ziņā nedrīkstēt sastrēbt karstu – visam jānotiek plānveidīgi. Lai šo sistēmu atjaunotu, vajadzīga nauda mācību bāzes izveidei un instruktoru algošanai. Patlaban tādu līdzekļu nav – aizsardzības jomai budžets patiesībā ir tikai tāds izdzīvošanas variants, un 19 miljoni eiro, ko pielika, situāciju īpaši neuzlabo,» saka N. Stafeckis.
Augstskolu vadība šobrīd uz ieceri skatās nogaidoši. Latvijas Universitāte (LU) kopumā pret to neiebilst, bet Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) konkrētas nostājas šajā jautājumā vēl nav. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis akcentē, ka valsts drošības jautājumi pēdējā gada laikā ir kļuvuši Latvijā arvien svarīgāki, līdz ar to tikai atzinīgi esot vērtējami Aizsardzības ministrijas spertie soļi drošības stiprināšanai. Pirms ministrija ir izstrādājusi sistēmu jauniešu un studentu uzrunāšanai, esot pāragri to vērtēt. Taču, ja tas balstās uz brīvprātības principa un ir savienojams ar studijām, tad nevienam no Latvijas pilsoņiem nevarot liegt piedalīties zināšanu un prasmju attīstībā, kas nepieciešamas savas valsts aizstāvībai. «Arī RSU no savas puses var piedāvāt valsts aizsardzībai nepieciešamās zināšanas un sadarbību ar Aizsardzības ministriju, piemēram, par pirmo palīdzību, rīcību plašu saindēšanos gadījumā, par kara traumām u. tml. It īpaši tas ir iespējams, izmantojot RSU jaunās mācību mulāžas. Noteikti varam teikt, ka zināšanas medicīnā ārkārtas situācijās ir ļoti svarīgas,» teic RSU rektors.
Paši studenti atzīst, ka to organizācijās oficiāli par militāro apmācību nav spriests, taču kuluāros gan un vairākums esot par brīvprātīgu to apguvi. LU Studentu padomes priekšsēdētāja Santa Zarāne domā, ka šim nolūkam pietiekami labi kalpo Zemessardze, kuras rindās ir arī daudzi studenti, Jaunsardze un citas militarizētas struktūras. Arī patriotismu var audzināt ar citām metodēm, nevis ieviešot papildu programmas. RTU Studentu parlamenta viceprezidents Andris Grāpēns personīgi nav pret šādu ierosinājumu, jo tā būtu iespēja disciplinēt jauniešus un iemācīt paskatīties uz dzīvi atbildīgāk, kā arī iemācīties daudz vērtīga.