Datoriku no 1. klases vēlas mācīt vairāk nekā 50 skolas
Nākamajā mācību gadā starts tiks dots pilotprojektam, kas paredz, ka no 1. klases bērni integrēti ar citiem mācību priekšmetiem apgūs mācību priekšmetu Datorika. Savu akceptu šai iniciatīvai jau devušas vairāk nekā 50 mācību iestādes. Vienīgi nav vēl skaidrs viens būtisks jautājums, proti, vai visi skolotāji šai pieejai ir gatavi.
Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis norāda, ka datorikas mācība ir pirmais solis izglītības satura konceptuālajās izmaiņās, jo, kā zināms, no 2018. gada 1. septembra valstī tiks uzsākta jauna pamatizglītības satura ieviešana.
Sāks ar drošu interneta lietošanu
«Mūsdienās bērni ar informācijas tehnoloģijām [IT] saskaras jau krietni agrāk, nekā tas bija, piemēram, pirms 10 gadiem. Jautājums vairs nav par to, vai datorikas mācību vajag, bet – kā to labāk pasniegt,» skaidro I. Vasmanis. Līdz šim informātikas stundas vairāk tika vērstas uz zināšanu ieguvi, kas nepieciešamas datora lietotāja līmenim, bet datorikas mācībā lielāks fokuss būs uz izpratnes un prasmju apguvi, lai cilvēks ar laiku pats ko spētu radīt IT jomā, kā arī uz intereses veicināšanu par šo nozari kopumā, tāpēc datorikas mācība paredz priekšzināšanu sniegšanu gan par datorzinātni, IT, informācijas sistēmām, programmatūras inženieriju un datoru inženieriju.
Paredzēts, ka no 1. līdz 3. klasei skolēniem mācīs IT lietošanu un drošību, kā arī attīstīs algoritmisko domāšanu (tā būs vismaz 1 stunda nedēļā katrā klasē kā atsevišķs mācību priekšmets vai integrēta nodarbība). «Pats svarīgākais, kas bērnam ir jāapgūst – pareiza datora un droša e-vides lietošana,» uzsver I. Vasmanis. 4. līdz 6. klasē audzēkņi sāks apgūt arī programmēšanas pamatus, bet 7. līdz 9. klasē būs iespēja papildus specializēties programmēšanā, bet vidusskolā – specializācija izvēlētajā jomā.
«No vienas puses, vecāki grib, lai IT arvien vairāk ienāk skolas vidē, mācību saturā, bet, no otras puses, izsaka bažas, ka jau no 1. klases skolēns pavadīs stundas pie datora. Gribu teikt, ka datorika nenozīmē mācīšanos pie datora. Ir daudz citu alternatīvu, piemēram, algoritmisko domāšanu palīdz veicināt dažāda veida konstruktori,» informē I. Vasmanis.
Piecas datorikas mācību programmas
VISC no 1. septembra piedāvā skolām aprobācijai piecu datorikas mācību programmu pilotprojektu. Izstrādātās pilotprojekta programmas paredzētas dažādām klašu grupām ar atšķirīgu zināšanu un specializācijas līmeni: mācību programma datorikas apguvei no 1. līdz 9. klasei skolām, kas realizē pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, piedāvājot datoriku kā atsevišķu mācību priekšmeta programmu; mācību programma integrētai datorikas jautājumu apguvei no 1. līdz 3. klasei; mācību programma datorikas jautājumu apguvei no 4. līdz 6. klasei; mācību programma datorikas jautājumu apguvei no 7. līdz 9. klasei; mācību programma padziļinātai datorikas jautājumu apguvei no 7. līdz 9. klasei.
I. Vasmanis norāda, ka pilotprojekts nav unikāla novitāte, arī pirms šīs ieceres atsevišķas skolas jau īstenoja mācību priekšmetus, kas saistīti ar programmēšanas apguvi. Bet daudzas mācību iestādes nodrošina fakultatīvus IT pulciņus.
Interese ir arī par pilotprojektu. To vēlas īstenot vairāk nekā 50 izglītības iestādes, tai skaitā trīs, kas realizē izglītības programmas bērniem ar speciālām vajadzībām. Līdz 15. maijam VISC gaida arī citu skolu pieteikumus, vienlaikus atgādinot tām – pirms iesaistes vēlams izvērtēt savas tehniskās un finansiālās iespējas šādas programmas aprobācijā.
Pedagogam būs jāmainās
Līdz septembrim vēl jāpagūst apdarīt virkni sagatavošanās darbu, piemēram, jāizstrādā mācību materiāli skolēniem un metodiskie ieteikumi skolotājiem, pilotskolu skolotājiem jāorganizē profesionālās pilnveides semināri. «Lielākais izaicinājums sagaida tieši skolotājus un visu skolas kolektīvu, spējot koordinēt darbu, lai bērnam tiktu nodrošināta šī integrētā pieeja. Manuprāt, skolas dzīvi bērns redz kā vienu veselumu, nevis atsevišķi matemātiku, mūziku un latviešu valodu. Viņam šis veselums jācenšas dot,» uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktores vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne.
Arī I. Vasmanis norāda, ka skolotājiem būs jāsadarbojas skolēnu izglītošanā, jo ne visi informātikas skolotāji māk strādāt ar 1. klases skolēniem un ne visiem sākumskolas skolotājiem ir atbilstošas zināšanas, lai varētu pasniegt Datoriku, tāpēc, viņaprāt, integrētā pieeja ir labs risinājums. «Informātikas skolotājiem, kas šobrīd strādā ar pamatskolas vecākajām klasēm, būs jāiemācās runāt pirmklasniekam saprotamā un saistošā valodā. Arī sadarbība ar sākumskolas pedagogiem būs jāveido daudz ciešāka,» papildina arī Valmieras sākumskolas direktors Artūrs Skrastiņš. Uz pilnvērtīgas atbalsta sistēmas nepieciešamību pedagogiem norāda arī paši skolotāji. «Skolotājam jābūt gatavam mainīties. Taču, ja būs kvalitatīva atbalsta sistēma, to izdarīt būs vieglāk,» spriež Ulbrokas vidusskolas sākumskolas skolotāja Iveta Ozola.