Ceļa asfalts vai izdienas pensijas pedagogiem

© F64

Trīs skolotāju grupas – pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta – varētu saņemt izdienas pensijas no 60 gadu vecuma, ja profesijā nostrādāti ne mazāk kā 30 gadu, – šādu pedagogu priekšlikumu atbalstījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

«Šie pedagogi ir visvairāk pakļauti izdegšanas sindromam, un viņiem ir arī vislielākās veselības problēmas. Līdz ar to būtu tikai cilvēcīgi radīt viņiem sociālo spilvenu un ļaut pensionēties agrāk. Esam aprēķinājuši, ka ik gadu darbu skolā varētu pamest 50–60 cilvēku. Naudas izteiksmē tas no valsts budžeta prasītu ap 400 000 eiro – summu, kas nepieciešama, lai uzbūvētu un noasfaltētu puskilometru ceļa,» situāciju raksturoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Rīgas 1. speciālās internātpamatskolas direktore Laila Lapiņa, kas bija ieradusies uz sēdi, apliecināja: darbs ar bērniem, kuriem ir smagi garīgie traucējumi, ir ļoti grūts, tāpēc izdienas pensija būtu ļoti labs žests šiem cilvēkiem. Savukārt sporta skolotāja Maija Priedīte uzsvēra: virs 50 gadiem skolotājam ir fiziski grūti turēt līdzi jauniešiem – demonstrēt, kā izpildāmi vingrojumi. IZM pārstāve Baiba Bašķere kā papildu ieguvumu šādam solim minēja iespēju profesijā vairāk ienākt jauniem ļaudīm. Viņa gan atzina, ka speciālās izglītības pedagogi nav jauniešu sapņu profesija – tikai retais tajā spēj izturēt ilgāku laiku.

Finanšu ministrija uz šādu ierosinājumu skatās piesardzīgi. «Šobrīd Latvijai ir negatīva fiskālā telpa, tāpēc neredzam iespējas jauniem likumu grozījumiem,» teica Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens. Viņš arī aprādīja, ka Latvija strauji noveco un jau tagad trīs darbspējīgajiem jāuztur viens pensionārs. Nākotnē šī attiecība varētu būt drastiskāka, tāpēc agrāka pensionēšanās varētu kļūt par vēl lielāku slogu budžetam. Tāpat jāņem vērā, ka turpinās iedzīvotāju izbraukšana – Latvija šobrīd zaudējusi jau 15% darbspējīgo, un šajā ziņā esam kļuvuši par čempionu Eiropā. A. Ašeradens arī izteica šaubas par LIZDA aprēķiniem, ka tikai 10% varētu izvēlēties izdienas pensiju. Ļoti iespējams, ka šis skaitlis būs daudz lielāks, tāpēc IZM savā budžetā būtu jārod daudzkārt lielāka summa. Tāpat viņš pieļāva: ja šī grupa saņems šādu bonusu, pārējie pedagogi var pieprasīt vienlīdzīgu pieeju. Tam gan iebilda LIZDA vadītāja, norādot, ka šis jautājums ticis rūpīgi izrunāts, nonākot pie kopēja kompromisa, ka tieši šie pedagogi pretendēs uz izdienas pensijām. Deputāti arī vērsa uzmanību uz to, ka ir daudz vairāk profesiju grupu, kam būtu nepieciešama šāda priekšrocība, tāpēc svarīgi būtu izstrādāt vienotus kritērijus, kas ļautu izvērtēt, kam tās piešķirt, kam – ne. Tāpat tika atgādināts par koncepciju, kas tikusi izstrādāta, bet tā arī iestrēgusi ministriju rakstāmgaldos.

Latvijā

Kontinentālās Eiropas sinhronās zonas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori (PSO) pieņēmuši lēmumus par Baltijas valstu energosistēmu divu dienu izolētās darbības testu no 2025.gada 8.februāra līdz 9.februārim un sekojošu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, aģentūru LETA informēja AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvji.

Svarīgākais