Par pedagogu algām joprojām neziņa

© Scanpix

Maija beigās vajadzētu būt skaidram jaunajam pedagogu algu modelim, taču vēl pašlaik valda neziņa – it īpaši par finansējumu. Joprojām daudzi bažījas, ka darba samaksa būs mazāk nekā līdz šim. Arī nozares arodbiedrība sakās vēl domājam, kādu galavārdu teikt: atbalstīt jauno modeli vai ne.

Vakar izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile no rīta tikās ar Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) vadību, bet pēcpusdienā ar Valsts ģimnāziju direktoriem, lai apspriestu, «cik tālu algu reforma ir izstrādāta un kāda ir tās virzība». «Paradigmas maiņa vienmēr izraisa zināmus iebildumus, tomēr ieguvēji no jaunā modeļa būs vismaz 70% pedagogu. Patiesībā mums jārunā par visas sabiedrības ieguvumu no sakārtotas un modernas izglītības sistēmas un efektīvākas pedagogu atalgojuma kārtības, kas apmaksā visu skolotāja darbu, ne tikai daļu, kā tas ir šobrīd,» pēc tikšanās teica M. Seile, norādot, ka valdība ir apsolījusi finansējumu jaunajam modelim, atliek tikai pabeigt darbu pie tā.

Atbildot uz LIZDA pārstāvju izteikumu, ka skolotāji jauno modeli atbalstītu tad, ja skaidrāk redzētu savus finansiālos ieguvumus, ministrijas pārstāvji skaidrojuši, ka pašreizējā atalgojuma sistēma paredz pedagogiem, strādājot vienu amata vienību, 21 kontaktstundu, apmaksāt 30 darba stundas. Jaunais modelis pie 22 kontaktstundām apmaksās 36 darba stundas, iekļaujot tajās visu darbu, ko pedagogi veic izglītības procesa nodrošināšanai un kas līdz šim netika apmaksāts (piemēram, metodiskais darbs, skolas attīstība). Jaunajā modelī uz 36 stundu darba nedēļu tiek apmaksāts 10% vairāk darba nekā līdz šim, līdz ar to šādām bažām neesot pamata. Vienlaikus, uzsvēra ministre, izglītības jomas finansējums nav atraujams no valsts kopējās ekonomikas.

LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norādīja: tas, ka 70% pedagogu būšot ieguvēji, bet pārējie – ne, esot mazs mierinājums, jo «aiz katra procenta stāv dzīvi cilvēki». Viņa visai piesardzīgi izteicās par secinājumiem, kas radušies pēc tikšanās. Par to vēl lemšot rītdien, kad arodbiedrības padomes sēdē uzklausīšot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjus. Taču satraukums esot, jo, lai gan stratēģija ir gatava un kopumā iebildumu pret to neesot, ir jautājumi, kas neapmierina. «Patiesībā par katru punktu ir neskaidrības, taču līdz 29. maijam, kas jaunajā projekta variantā minēts kā pēdējais termiņš, diez vai izdosies tās visas gaisināt,» teica I. Mikiško. Bet vissatraucošākais esot tas, ka netiek runāts par finansējumu. It kā jau tiekot apliecināts, ka tad, ja strukturālā reforma būs izstrādāta un sociālo partneru atbalstīta, nauda tam atradīsies. Situācijā, kad cīņa ir par katru eiro, tas viss neizklausoties pārliecinoši. Turklāt joprojām klibojot IZM komunikācija ar nozares darbiniekiem – vairākums nav informēti par dokumentu izstrādi. Ministre gan solījusi, ka jaunā modeļa ieviešanas gaitā nodrošinās papildu resursus skaidrošanas un ieviešanas atbalstam.

Savukārt Krāslavas valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns, kurš gan pats nebija klāt sarunai ar ministri, runājot par galvenajiem jautājumiem, kas uztrauc šo skolu vadītājus, uzsvēra, ka, pirmkārt, tā esot neziņa par 10% piemaksu, ko līdz šim saņēma valsts ģimnāzijas. Otrkārt, tikpat liela neskaidrība ir par metodiskajam darbam paredzēto finansējumu. Viņš gan uz pozitīvu iznākumu necerot. «Esmu runājis ar dažādiem skolu direktoriem, un man nav izdevies satikt tādu, kam skolai pēc jaunā modeļa ieviešanas būtu vairāk naudas. Ir mazāk likmju, vietniekiem slodzes arī, algas saruks atbalsta personālam.» Esot gan arī labas lietas, tomēr vairāk esot neziņas.



Latvijā

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Svarīgākais