Lielākajai daļai valsts augstskolu rektoru kopējie ienākumi pērn pārsniedza 50 000 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija. Tikai retajam kā vienīgais ienākuma avots norādīta alga par augstskolas vadīšanu. Vairums līdzās rektora pienākumu pildīšanai, piemēram, paspēj strādāt arī citā augstskolā, atrod sev kādu atmaksātu nodarbi paša vadītajā augstākajā izglītības iestādē, gūst ienākumus no komercdarbības vai saņem pieklājīgu pensiju.
Joprojām starp valsts augstskolu rektoriem kopējo ienākumu ziņā nepārspēts ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis. Viņa iesniegtā deklarācija uzrāda, ka pērn rektors nopelnījis 181 700 eiro gadā. Gandrīz pusi no šiem ieņēmumiem veido alga par rektora amatu – 79 500 eiro, kas ir par četriem tūkstošiem pieaugusi, salīdzinot ar 2013. gadu. Bet kopējie ienākumi samazinājušies: par gandrīz 40 000 eiro gada griezumā. Pērn J. Gardovskis saņēmis arī algu par darbu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 23 500 eiro, dāsni bijuši honorāri – PSI CRO AG samaksājis rektoram 24 500 dolāru lielu honorāru, Crown CRO OY – 29 500 eiro, Convance Inc – 20 500 eiro.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Leonīda Ribicka kopējie pērnā gada ienākumi ir gana augsti – 133 000 eiro. Lai arī salīdzinājumā ar 2013. gadu tie sarukuši par gandrīz 20 tūkstošiem, tomēr darba samaksa par rektora pienākumu veikšanu gan piedzīvojusi lēcienu: gadā saņemts par 14 000 vairāk jeb atalgojums mēnesī palēcies par gandrīz 1200 eiro. Viņam izmaksāta arī alga par profesora darbu un iesaisti zinātniskos pētījumos RTU – kopumā 25 800 eiro. L. Ribickis saņem arī pensiju – 26 200 eiro gadā.
Gandrīz 100 000 ienākumu slieksni sasniegusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas bijusī rektore Dace Markus (tagad rektore ir Daina Voita). Pērn tas viņai izdevās, šogad ienākumu ziņā neliels kritums. Algas apmērs palicis nemainīgs: samaksa par darbu rektora amatā 2014. gadā bija 66 200 eiro. Otrs lielākais ieņēmumu avots deklarācijā norādīta pensija – 20 500 eiro gadā.
Vislielāko atalgojumu par augstskolas vadīšanu pērn saņēmis Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš – 82 800 (2013. gadā alga par nepilniem 5000 eiro bija lielāka). Citu būtisku ienākumu viņam 2014. gadā nebija.
Atalgojums sarucis arī Latvijas Jūras akadēmijas rektoram Jānim Bērziņam (par 2000 eiro gadā), Rēzeknes augstskolas rektoram Edmundam Teirumniekam (par 1000 eiro), Ventspils augstskolas rektorei Gitai Rēvaldei (par 11 000 eiro).
Bet darba samaksas pieaugums līdzīgi kā RTU un RSU rektoriem bija Daugavpils universitātes rektoram Arvīdam Barševskim (par 9000 eiro gadā), Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram Aleksejam Naumovam (par 8000 eiro), J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoram Artim Sīmanim (par 2000 eiro), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektoram Jānim Žīdenam (par 1000 eiro), Banku augstskolas rektoram Andrim Sarnovičam (par gandrīz 1000 eiro).