Lauku skolām Eiropas nauda var iet secen

Eiropas nauda, kas paredzēta izglītībai 2014.–2020. gada periodā, varētu aizplūst uz valsts ģimnāzijām un lielajām pašvaldībām. Daudzas mazākas mācību iestādes, visticamāk, paliks ar garu degunu, jo tajās nav pietiekams skolēnu skaits, ko paredz finansējuma piešķiršanas noteikumi, pieļauj Latvijas izglītības nozarē strādājošie.

Pašlaik nav skaidrs, kā sadalīs Eiropas struktūrfondu finansējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, jo kritēriji vēl līdz galam nav noteikti. Bet izskatās, ka lauvas tiesa pirmām kārtām tiks valsts ģimnāzijām, tad – republikas nozīmes pilsētas, reģionālās nozīmes centri (vecie rajona centri), teritoriālie apsvērumi, un, ja kas paliek pāri, tad lauku skolām, – tāds šā brīža sadalījums izskatās pašvaldību izglītības darba vadītāju acīm.

Par maz bērnu

Arī Līvānu novada domes izglītības pārvaldes vadītājai Ilgai Peiseniecei šķiet, ka liela daļa naudas aizplūdīs uz lielajām skolām, arī Pierīgu, kur domāts pat par jaunu skolu būvniecību. Viņa kopā ar citu pašvaldību izglītības darba vadītājiem pagājušās nedēļas nogalē tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem un ministri, lai pārrunātu šo jautājumu. Punkts diskusijām vēl neesot pielikts, un nākamā tikšanās paredzēta augusta vidū. Sākotnēji informācija par to, kas tad varēs saņemt ES naudu, bijusi cita, arī kritēriji mainījušies attiecībā uz mācību iestādē nepieciešamo skolēnu skaitu, teic I. Peiseniece. Ja uzstādījums paliks līdzšinējais, Līvānu novads nevarēs pretendēt uz ES līdzekļiem, lai stiprinātu Līvānu 1. vidusskolas materiāli tehnisko bāzi, piemēram, izveidotu dienesta viesnīcu un uzlabotu interneta tehnoloģiju nodrošinājumu. «Ja noteikumos strikti skatās skolēnu skaitu – 270, tad nauda mums iet secen, jo tik daudz bērnu mums nav,» atzīst Līvānu novada domes pārstāve, piebilstot, ka diez vai tuvāko piecu gadu laikā tas varētu pieaugt. Arī optimizēt vidusskolu tīklu pašā Līvānu pilsētā esot visai problemātiski, jo viena ir latviešu plūsmai, otra – mazākumtautību, bet trešā – vakara/maiņu vidusskola.

Bet ko darīt vēl mazākiem novadiem par Līvānu? Apvienot skolas ar blakus novadu? Uz to neviens nav gatavs – jo kurš gribēs zaudēt skolu un atdot savus bērnus kaimiņiem? Visticamāk, ka šādā gadījumā jāpaliek tukšām rokām, spriež Rugāju novada Izglītības pārvaldes vadītāja Biruta Berkolde. Vidusskolā šobrīd mācās 265 audzēkņi, un, ja arī ES atbalstu negūšot, pašvaldība esot stingri apņēmusies šo mācību iestādi, kura skolu reitingu sarakstos iekļuvusi diezgan augstu, saglabāt, cik ilgi vien varēs.

Akcents uz ģimnāzijām

Krietni cerīgāka aina izskatās lielajās pašvaldībās, kāds ir arī Madonas novads. Vietvara ir nolēmusi tuvāko gadu laikā sakārtot pilsētas skolu tīklu. Šobrīd tajā ir viena ģimnāzija un trīs vidusskolas (divas vispārējās un viena vakara/ maiņu), kas ir par daudz, ņemot vērā aizvien sarūkošo bērnu skaitu, skaidro Madonas novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, norādot, ka tāpat jādomā, ko darīt ar Ļaudonas vidusskolu un Mārcienas pamatskolu. Tomēr galvenais izaicinājums ir tieši pilsētas skolu tīkla sakārtošana gan no apmācāmo, gan no telpu viedokļa. Lai to veiktu, vajadzīgs finansējums. Šajā gadījumā ES nauda būtu atbalsts.

Daudzas pašvaldības, kurās ir valsts ģimnāzija, ES finansējumu plānojušas izmantot tieši tām. Arī Talsu novads. Par laimi, noteiktais skolēnu skaits tajā ir, gan «tuvu sarkanajai līnijai», saka Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps. Viņš pieļauj, ka bez ģimnāzijas novads «vēl pieķers kādu skolu klā»Tomēr, kas naudu saņems un kurš ne, esot vēl grūti teikt, jo katram novadam ir savi argumenti, kāpēc tas būtu jāiekļauj atbalstīto sarakstā.

Plāno pamatīgu pārbūvi

Jelgavas pilsēta jau ir pārliecināta, ka tā būs šajā sarakstā. Viena no skolām, kur izmantos ES finansējumu, ir Jelgavas Valsts ģimnāzija, kurai nepieciešama rekonstrukcija, arī dabas zinātņu kabinetu sakārtošana, jo «tur ilgi nekas nav ieguldīts», uzsver domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un sporta programmā Aigars Rublis. Tāpat akcentēta profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošana un mācību programmu paplašināšana. Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā (tā izveidota uz Jelgavas 1. ģimnāzijas bāzes) stiprinās inženierzinātņu sektoru. Šobrīd pašvaldība jau tam visam iezīmējusi savu līdzfinansējumu. Bijis domāts, ka jau maijā būs zināma ES līdzekļu daļa, diemžēl šī summa vēl šobrīd nav noteikta, jo «viss notiek pārāk ilgi». Lai nekavētos, vietvara jau tagad izstrādājot ģimnāzijas rekonstrukcijas projektu un sāks darbus.