Sadala 10 000 eiro aktīva dzīvesveida veicināšanai jauniešu vidū

Konkursa Diena kā piedzīvojums uzvarētāji kopumā saņēma 10 000 eiro savu ideju īstenošanai, lai Rīgā un pārējos reģionos radītu jaunas iespējas ikvienam lietderīgi pavadīt brīvo laiku – labiekārtojot sporta laukumus, uzstādot āra trenažierus vai, piemēram, radot īpašu telpu, kurā līdzās sporta aktivitātēm baudīt mākslas izstādes © Publicitātes foto

Šā gada augusta beigās Strazdumuižas ciematā pie Juglas tiks atklāts vingrošanas laukumu, lai vietējiem iedzīvotājiem un jauniešiem ar redzes invaliditāti būtu iespēja iesaistīties fiziskās aktivitātēs. Šāda iecere jau aptuveni gadu virmoja gaisā, pavisam drīz tā iegūs reālas aprises – pateicoties uzvarai konkursā Diena kā piedzīvojums, iegūts finansiāls segums idejas realizēšanai. Kopumā uzvaras laurus plūca pieci projekti, katrs balvā saņemot 2000 eiro.

Konkursa, ko organizēja Narvesen, pamatbūtība ir atbalstīt tos, kam ir idejas un iespējas pievērst jaunos cilvēkus aktivitātēm, kas vērstas uz veselīgu, fiziski aktīvu un lietderīgi pavadītu ikdienu tā vietā, lai pievērstos sociāli nevēlamām darbībām un paradumiem.

Konkurss Diena kā piedzīvojums labākos projektus jauniešu aktīva dzīvesveida veicināšanai meklēja jau otro gadu. Šogad tika apkopotas 43 idejas no visas Latvijas, no kurām piecas labākās katrā reģionā piedalījās dzīvotāju balsojumā internetā, lai noskaidrotu katram reģionam aktuālāko projektu.

Vēlas darboties kopā ar apkārtējiem

Rīgas reģionā vislielākās balsotāju simpātijas ieguva Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) projekts. Tas saņēma arī bankas Citadele speciālbalvu. «Doma par vingrošanas laukuma izveidi jauniešiem ar redzes traucējumiem jau labu laiku bija aktīva. Pirmsākumi meklējami pērngad organizētās sporta un veselīga dzīvesveida nometnes laikā, kad vienkopus sanāca 30 jaunieši ar redzes traucējumiem no visas Latvijas, lai piecas dienas nodotos sportiskām aktivitātēm. Tas prieks un entuziasms, spēlējot basketbolu, futbolu, pildot stafetes un orientējoties mežā, bija neaprakstāms. Sarunās ar jauniešiem sapratām, ka nepieciešams ierīkot vingrošanas laukumu Strazdumuižas ciemata teritorijā, lai turpinātu šo aktīvā dzīvesveida veicināšanu jauniešu vidū. Bija pieprasījums, un mēs meklējam veidu, kā to piepildīt. Tādēļ līdz ar Narvesen izsludināto projektu konkursu mums pavīdēja arī cerība, ka šī varētu būt iespēja,» stāsta LNB projektu vadītāja Sandra Smona.

Šobrīd ir uzsāktas sarunas ar vingrošanas iekārtas izgatavotājiem, līdztekus aptaujājot arī Strazdumuižas ciematā dzīvojošos jauniešus par vingrošanas iekārtas variācijām, jo viņi ir galvenā projekta mērķauditorija. «Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas ciemata teritorijā dzīvo cilvēki ar redzes traucējumiem, viņu ģimenes un draugi. Tāpat ciematā atrodas Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem, kurā izglītību iegūst vairāk nekā 100 bērnu. Galvenokārt visi šie bērni un jaunieši būs biežākie viesi šajā vingrošanas laukumā. Liels prieks ir tad, ja uz ciemata teritoriju atpūsties nāk iedzīvotāji no blakus rajona mājām. Jaunieši ar redzes invaliditāti nevēlas izolēties no ārpasaules, tieši otrādi – viņi vienmēr ir gatavi darboties kopā ar apkārtējo sabiedrību un ir atvērti sarunām,» norāda S. Smona.

Cīņas spars saliedēja

Lai arī naudas balva ir vērtīgs un nozīmīgs šā projektu konkursa ieguvums, S. Smona uzskata, ka tikpat svarīgs ieguvums ir apkārtējās sabiedrības atbalsts. «Tā kā projekta uzvarētājs tika noteikts pēc interneta balsojuma, mums nācās aktīvi mudināt savus draugus, LNB biedrus un paziņas būt sociāli atbildīgiem un balsot. Visiem kopā līdzdarbojoties, sasniedzām labu rezultātu, es pat teiktu – vislabāko! Šis cīņas spars visu projekta balsošanas laiku saliedēja jau esošas draudzības starp jauniešiem, kā arī lika pamatus jaunām sadraudzībām,» teic S. Smona.

Interesants projekts taps arī Latgalē, kur Rēzeknes augstskolas absolventi Rēzeknē ierīkos Mākslas un sporta terasi, lai vienlaikus ar fiziskās formas stiprināšanu ikviens interesents varētu bagātināt savas zināšanas par mākslas pasauli.

Šīs idejas aizmetņi meklējami 2013. gadā, kad decembrī pēc vērienīgas rekonstrukcijas dienas gaismu ieraudzīja vēsturiskā Rēzeknes Skolotāju institūta ēka. «Vēsturiskās telpas ieguva jaunu, mūsdienīgu veidolu, tas mudināja pilnveidoties, strādāt vairāk un darīt labāk,» pamato biedrības Rēzeknes Augstskolas absolventu asociācija valdes locekle Lolita Kivleniece-Kuzņecova.

Miera oāze

Iniciatīvas avots ir Laura Greize, viņa Rēzeknes augstskolā 3. kursā studē Izglītības un dizaina fakultātes studiju programmā Interjera dizains. L. Greize stāsta: «Pētot un analizējot mākslas galerijas, secināju, ka publiskās jogas nodarbības un daudzveidība muzejos un mākslas galerijās ir pieprasīta un arvien vairāk kļūst populāra starp dažādu vecumu grupu cilvēkiem. Lielpilsētas dzīve saistās ar mūžīgu stresu un sevis fiziku un garīgu piesārņošanu. Cilvēki meklē arvien jaunus veidus, kā pilnveidot un attīstīt savu garīgo ceļu. Manuprāt, publiskā joga ir ne tikai veids, kā attīrīt sevi, kā atpūsties no ikdienas saspringuma un steigas, bet arī veids, kā atrast sev līdzīgi domājošus cilvēkus un interesanti pavadīt laiku, izbaudot mākslas burvību.»

L. Kivleniece-Kuzņecova uzskata, ka terases telpa varētu kalpot kā lieliska vieta, kur mākslas ieskautiem nodarboties ar sevis attīstīšanas metodēm, kas ikdienā ir vajadzīgas ikvienam, kas dod spēku, vairo dzīvesprieku un uzlabo veselību. «Veidojot mākslas galerijas interjeru, vēlamies saglabāt arī mākslas galerijas telpā esošos kontrastus: vēsturiskais – modernais, stikls – metāls, papildinot to ar jau minētajiem koloristiski kontrastējošajiem elementiem,» ieskicē L. Kivleniece-Kuzņecova. «Tā kā mākslas galerija atrodas augstskolas telpās, kur vienmēr valda zināms saspringums un steiga, manuprāt, ikvienam ir vajadzīga vieta, kur rast mieru, vieta, kur baudīt mākslu, iedzert tasi garšīgas kafijas, apsēsties, atpūsties un baudīt brīvos brīžus. Šajā telpā visam ir jābūt harmoniskam, taču pietiekami uzmanību saistošam, jo viena no mākslas galerijas funkcijām ir uzmanības integrēšana mākslas darbiem.» Uzvara konkursā, protams, ir patīkama, taču tagad gaida atbildīgākais process – telpas iekārtošana. Atklāšana paredzēta rudenī. Apņēmības esot gana, akcentē L. Kivleniece-Kuzņecova, jo arī pats konkurss uzlādējis ar pozitīvām emocijām – tas devis spēku un vienojis jauniešus.



Svarīgākais