Iecerēts palielināt pedagogu – karjeras konsultantu skaitu
Pērn 4,9% jaunieši pēc pamatskolas un 7,3% pēc vidusskolas beigšanas neturpināja izglītības ceļu, mācības pārrauca 5151 profesionālās izglītības iestādes audzēknis, studijām atmeta ar roku 20–28% pirmkursnieku, bet šobrīd bezdarbnieku rindas kuplina vairāk nekā 16000 jauniešu (15–29 gadi).
Turklāt nav precīzas informācijas, cik ir vēl tādu, kas nav uzskaitē un nedz mācās, nedz strādā, – šādu drūmu statistiku konferencē Karjeras attīstības atbalsta modelis Latvijas izglītības sistēmā prezentēja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) eksperte Nora Kalēja.
Konferences dalībnieki pauda atziņu – ja karjeras atbalsta sistēma Latvijā darbotos kā labi iestrādāts mehānisms, skaitļi nebūtu tik pesimistiski. Principā jau drīz būs apritējuši 10 gadi, kopš aktualizēts šis jautājums par pārdomātas sistēmas izveidi, ir notikušas arī vairākas sekmīgas iestrādes, piemēram, sagatavoti metodiskie materiāli, testi, augstskolā tiek gatavoti karjeras konsultanti, tomēr joprojām sistēma pilnvērtīgi nefunkcionē.
N. Kalēja uzsver – padomju gados bija būtiski sagatavot jaunieti profesijai, bet tagad svarīgākais ir sagatavot jaunieti dzīvei. Padomju gados fokusējās uz vienas profesijas apguvi un vienu darbavietu mūža garumā, bet pašreizējos apstākļos ir citādi. Valstij jānodrošina, lai jaunietis nepieciešamās karjeras vadības prasmes apgūst laikus, kopš pirmās klases vai agrāk, un tam jānotiek vecumam atbilstošā veidā. Rezultātā jaunietim būtu skaidra izpratne par to, ko viņš grib un var, informētība par darba tirgu, izglītības iespējām; to visu summējot kopā, viņš varētu pieņemt pārdomātu lēmumu par savu karjeru, kas mūsdienās nozīmē izglītības, darba un privātās dzīves mijiedarbību cilvēka mūža laikā.
Eksperte norāda, ka karjeras vadības prasmes veidojas, praktiski darot, piedaloties ekskursijās uz uzņēmumiem, iesaistoties interešu izglītībā, darot brīvprātīgo darbu, jo skola nav vienīgā spēlētāja. Taču arī izglītības iestāžu loma ir būtiska – ideālā variantā par karjeras jautājumiem nebūtu jārunā tikai atsevišķās audzināšanas stundās, bet katram pedagogam jāpiedomā, kā viņu stundās mācīto saistīt ar reālo dzīvi, lai skolēns redz zināšanu praktisko izmantošanu. N. Kalēja arī akcentē, ka ir vērtīgi skolām piesaistīt neatkarīgus karjeras konsultantus, kas runā ar jauniešiem individuāli, jo skolas nereti ir ieinteresētas, lai jaunieši pēc 9. klases paliek mācīties vidusskolā, tālab nepietiekami pastāsta par arodizglītības iespējām, ko viņa uzskata par neētisku rīcību pret jauniešiem. N. Kalēja skaidro, ka daudzas skolas veic iepriekš minēto, kā arī citas aktivitātes karjeras izglītībā, tomēr tā nav prakse visās mācību iestādēs.
Eksperte informē, ka 2014./2015. mācību gadā skolās bijuši pieejami tikai 86 pedagogi–karjeras konsultanti, – tas noteikti neesot pietiekami. No 2016. gada 1. janvāra plānots, ka būs viens pedagogs–karjeras konsultants uz 2000 skolēniem, 2017. gadā - viens pedagogs–karjeras konsultants uz 700 skolēniem, bet 2020. gadā – viens konsultants uz 600 skolēniem.