Profesionālajās skolās mainīs kvalifikācijas eksāmena saturu un kārtošanas formu

© F64

Profesionālā izglītība neatbilst darba tirgus vajadzībām – šī atziņa tiek skandināta gadiem. Lai izskaustu gandrīz par normu pieņemto situāciju, pēdējos piecus gadus Valsts izglītības attīstības aģentūras vadībā, iesaistot skolas, darba devējus un ņēmējus, tika realizēts vērienīgs projekts, kura laikā, piemēram, veikta nozaru izpēte, radīts jauns profesionālās izglītības saturs, izstrādāta un aprobēta jauna kvalifikācijas eksāmena kārtošanas forma. Projektā iesaistītie cer, ka realizētais kļūs par stabilu profesionālās izglītības mugurkaulu.

Viens no projekta Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana mērķiem bija pilnveidot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norisi – šajā ziņā līdz šim bija vērojama stagnācija, un dažādu nozaru eksperti mudināja meklēt inovatīvas eksāmenu kārtošanas formas, kuru uzdevumi atbilst attiecīgās profesijas ikdienā veicamajiem darbiem. Tika izstrādāts profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturs un alternatīvas mācību rezultātu novērtēšanas formas 32 profesionālajām kvalifikācijām, tai skaitā četrām no tām veikta alternatīvo mācību rezultātu novērtēšanas formu aprobācija.

Nevis runā, bet dara

Jaunā kārtība paredz, ka pārbaudījumi nav vispārīgu teorētisku zināšanu pārbaude, bet tajos ietverti uzdevumi, kuru galvenais mērķis ir pārbaudīt, cik gatavs jaunais profesionālis ir strādāt savā izvēlētajā specialitātē, proti, vai jau rīt jaunietis varētu pilnvērtīgi uzsākt darba gaitas. Eksāmena norises vieta ir reāla darba vide vai arī tas notiek darba videi pietuvinātos apstākļos, skaidro Valsts izglītības satura centra (VISC) Profesionālās izglītības pārbaudījumu nodaļa vadītāja Ruta Ančupāne. Viņa stāsta, ka eksaminācijas komisijas pārstāvju atzinums ir bijis pozitīvs, norādot, ka beidzot radīts kvalitatīvs eksāmens, kurā pārbauda prasmes un zināšanas, ko arī praktiski pieprasa darba tirgus konkrētajā amatā. Tiekot arī taujāts, kad beidzot šādi eksāmeni skolās kļūs par ierastu praksi. Šobrīd konkrēti laiki vēl netiek minēti.

Jauno eksāmena kārtošanas formu izmēģinājuši vairāki jaunie pavāri – pirmajā daļā viņiem vajadzēja sastādīt ēdienkarti (bija pieejamu produktu saraksts, zināmas cenas, un, gatavojot ēdienkarti, bija jāiekļaujas konkrētā summā), bet pēc tam jādodas uz virtuvi un savi ēdieni arī jāpagatavo. Tika vērtēta gan jaunā pavāra māka apkalpot un komunicēt ar klientu, ēdiena vizuālais izskats, garša un citas nianses. Darba devēji uzskata, ka jaunā eksāmena forma padara pārbaudījumu grūtāku, taču vienlaikus arī interesantāku un skaidri parāda, ko jaunietis māk un ko varbūt nav apguvis. Darba devēji ir pārliecināti – jā šādu eksāmenu jaunietis nokārto uz 9 vai 10 ballēm, viņu drošu sirdi var ņemt darbā. Darba devēji arī uzsver, ka jaunā eksāmena forma celtu apmācības un profesijas kvalitāti.

Izpēta 14 nozares

Projekts ilga piecus gadus (realizācijā piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi), kuru laikā, piemēram, tika izveidotas arī 12 nozaru ekspertu padomes (to sūtība ir gādāt, lai profesionālās izglītības piedāvājums atbilstu darba tirgus vajadzībām, izvērtēt darbaspēka pieprasījumu un piedāvājuma līdzsvaru, lai mehāniski skolas neražotu speciālistus, kuri darba devējiem nemaz nav akūti nepieciešami). Nozaru padomes savu darbu uzsāka 2011. gadā. Tika veikta arī 14 nozaru izpēte, lai rastos kopaina, kādas ir īstermiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozes katrā nozarē, ko mācību iestādes reāli var sagatavot. Tika aptaujāti arī darba ņēmēji un absolventi, lai uzzinātu, ko skola viņiem ir devusi. Nozares attīstības tendences ir būtiskas izglītības iestāžu attīstības plānošanai – tā ir iespēja kvalitatīvi nodrošināt darba tirgus pieprasījuma izpildi, spriež pētnieki.

Mainās arī saturs

Projekta ietvaros noritēja darbs pie jauna profesionālās izglītības satura izstrādes jeb modulāro profesionālās izglītības programmu izveides. Ir sākts darbs, lai pārstrukturētu mācību saturu, ieviešot uz kompetencēm un sasniedzamiem rezultātiem balstītas programmas (lai skaidri ir saprotams, kas jaunietim jāprot darīt pēc katra kursa vai moduļa beigām) un veicinot profesionālās izglītības elastīgu sasaisti ar aktuālajām darba tirgus prasībām. Moduļi ir sadalīti trīs daļās – A, B, C daļas moduļos. Priekšmeti A modulī ir kopīgi vairākām vienas jomas specialitātēm, līdz ar to, mainot profesiju, vairs nebūs jāmācās priekšmeti no A daļas, bet atliks apgūt specifiskāku mācību saturu no B un C daļas moduļiem. Jaunā kārtība ļautu jauniešiem elastīgāk veidot savu karjeru.

Moduļu sistēma

«Ir jārada elastīgs mācību saturs, lai absolvents, nedaudz piemācoties klāt, varētu strādāt arī citā profesijā, lai viņš spētu pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, jo zināms, ka profesiju pasaule mainās, dažas profesijas pat izzūd,» skaidro VISC Profesionālās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Sarmīte Valaine. Satura pārveidotāji uzskata, ka moduļu sistēma ļaus darba devējam labāk saprast, ko jaunietis jau ir apguvis un kādos darbos viņu var iesaistīt. Šobrīd ir izstrādātas 56 modulārās profesionālās izglītības programmas. Plānots pakāpeniski tās ieviest no jaunā mācību gada.

«Ilgi lolotā un kaldinātā inovācija – nozaru vajadzībās bāzēts izglītības saturs kā profesionālās izglītības pamats – ir sākusi savu patstāvīgi ejamo ceļu. Ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem ir izveidots mehānisms, kas praktiski garantē to, lai sociālajiem partneriem, izglītojamajiem un darba tirgus pārstāvjiem būtu ne tikai vienota izpratne par vajadzībām un prasībām speciālistu sagatavošanā, bet arī par šīs izpratnes īstenošanu ikdienā,» uzsver Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās.



Svarīgākais