Vidusskolēniem vairāk būtu jāmācās patstāvīgi, lai viņu pāreja no vidusskolas sola uz universitātes auditoriju būtu pēc iespējas veiksmīgāka un viņi jau būtu apraduši, ka daudz jāstrādā pašiem, norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis. Savukārt vidusskolu pārstāvji aicina augstskolām būt vēl pretimnākošākām, piemēram, pētniecisko darbu izstrādē atļaut izmantot savas laboratorijas, lai skolēns jau laikus varētu iejusties studenta ādā un viņam augstskolu vide vairs nebūtu sveša.
Šie un citi jautājumi par vidējās un augstākās izglītības sasaisti un skolēnu sagatavotību studijām tika apspriesti diskusijā Izglītības tilts – no vidusskolas uz universitāti.
Studijas prasa pašdisciplīnu
RSU atzīst, ka cieša sadarbība ar vidējās izglītības iestādēm ir nepieciešama, lai palīdzētu jaunietim organiski iekļauties augstskolas dzīvē. «Tas nav viegli. Pats, atceroties savus studiju gadus, varu teikt, ka arī man nebija viegli, lai gan biju labs students. Tomēr augstskola no manis prasīja daudz – regulāru, sistemātisku darbu, spēju apstrādāt lielu daudzumu informācijas. Augstskola pieprasa uzreiz bez pārejas perioda no skolēna pārtapt par studentu. RSU gan vēl daudz īsteno skolu principus – mums, piemēram, ir daudz kontaktstundu, bet principā augstskola ir konsultatīvais un metodiskais izglītības organizētājs, līdz ar to ļoti daudz jāstrādā studentam pašam. Studijas augstskolā prasa lielu pašdisciplīnu. Un tas jau laikus skolēniem ir jāsaprot,» norāda J. Gardovskis, piebilstot, ka izpratnes veidošanā liela loma ir sadarbībai starp vispārizglītojošajām skolām un augstskolām.
Nereklamēties
Viņš kā vienu no sadarbības formām min augstskolas pārstāvju viesošanos skolās, kur audzēkņus iepazīstināt ar augstākās izglītības iestādi, piedāvātajām studiju programmām. Atzinību šādai sadarbības formai izteica arī citi diskusijas dalībnieki, vienlaikus norādot, ka nevajadzētu aizrauties ar pliku augstskolas reklamēšanu, bet ciemošanos pārvērst par karjeras atbalsta pasākumu, proti, iepazīstināt, kādu profesiju katra programma ietver, ko dara šīs profesijas pārstāvji un ne tikai. Šādai aktivitātei piemērotas būtu audzināšanas stundas. Tā būtu skolēniem vēl viena iespēja, kā iepazīt profesiju pasauli. «It sevišķi svētīgas vizītes ir reģionu vidusskolās, jo, iespējams, turienes skolēns nav tik informēts par visām augstākās izglītības iespējām un situāciju darba tirgū Latvijā,» saka ekonomikas skolotājs Igors Grigorjevs.
Būt zinošiem par uzņemšanas prasībām
Viņš arī mudina augstskolas interesentiem atvērt durvis ne tikai Informācijas dienās, bet «ļaut iekāpt studenta kurpēs» arī caur citām aktivitātēm. Tam piekrīt arī citu skolu un augstskolu pārstāvji. «Piemēram, skolēnu zinātniskās konferences varētu notikt augstskolā, docenti varētu kļūt par žūrijas locekļiem. Tā būtu iespēja satikties. Tāpat mācībspēki varētu novadīt kādu mācību stundu skolā, bet skolotāji – augstskolā. Protams, gan docētāji, gan pedagogi ir pārslogoti, taču šādas darbības tuvinās un stiprinās sadarbību, lai jaunietim būtu vieglāk iekļauties augstskolas dzīvē,» spriež RSU mācību prorektore Tatjana Koķe.
Viņa arī aicina skolotājus laikus informēt skolēnus par augstskolu uzņemšanas prasībām. «Centralizētajiem eksāmeniem skolēns piesakās līdz decembra beigām, bet par uzņemšanas noteikumiem augstskolās sāk interesēties mācību gada izskaņā, bet tad jau ir par vēlu, ja noskaidro, ka, piemēram, augstskola prasa vērtējumu bioloģijas eksāmenā, bet jaunietis nemaz šādam eksāmenam nav pieteicies. Un gala rezultātā ir sarūgtinājums, ka skolēns nevar iestāties izvēlētajā augstskolā,» norāda T. Koķe.
Aktīvākas ārvalstu augstskolas
«Augstskolu vizītes pēdējā laikā ir ļoti regulāras, tomēr jāteic, ka aktīvākas ir tieši ārzemju augstskolas, kas uz skolu nāk jau septembrī. Bet Latvijas augstskolas attopas tik otrajā semestrī, kad skolēni no šīm nemitīgajām prezentācijām ir noguruši,» secina Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktora vietnieks Ansis Strautmanis. Viņaprāt, Rīgas Ekonomikas augstskola ir atradusi labu komunikācijas veidu – tā skolēnus uzrunā caur dažādām sacensībām, biznesa spēlēm, bet kā vēstnešus uz skolām sūta 1. kursa studentus – nesenos vidusskolas absolventus. A. Strautmanis uzskata, ka šādu vēstnešu teiktajā jaunieši ieklausās daudz vairāk.
Bet I. Grigorjevs ir vienisprātis ar J. Gardovski, uzsverot, ka ir jākoriģē mācību darba organizācija vidusskolās. Tur nedēļā ir paredzētas pat 34–35 kontaktstundas, un tas esot stipri par daudz. «Jāradina skolēni vairāk pie patstāvīga darba, nevis darbi jāveic skolotāja uzraudzībā,» ir pārliecināts I. Grigorjevs.