Pedagogu pieejai, kā pasniegt savu mācību priekšmetu, ir būtiska loma, vai skolēni ar interesi klausās stāstītajā un iesaistās stundas norisē vai ne. Agneses Skujevskas bioloģijas skolotājas metode – pēc iespējas vairāk kopā ar audzēkņiem doties dabā un praktiski pētīt tur notiekošo – ļoti uzrunāja jaunieti. Bioloģija viņai bija viens no saistošākajiem mācību priekšmetiem, un arī praktiskās nodarbības palīdzēja izvēlēties studiju un darba virzienu. Agnese izskolojās par vides speciālisti, un viņas dzirkstošās acis, stāstot par savām darba gaitām, ļauj secināt – trāpīts ir desmitniekā.
SLEPENAIS KODS: SĀC RĪTU AR NRA.LV
Agnesei skolā vienlīdz labi padevās gan humanitārie, gan eksaktie mācību priekšmeti, tāpēc ilgu laiku nebija skaidrs, kur sevi realizēt nākotnē. «Man patika gan fizika, gan matemātika, arī bioloģija, jo skolotāja mācēja priekšmetu pasniegt man saistošā veidā, piemēram, devāmies pļavā pētīt tur notiekošo. Šīs aktivitātes arvien vairāk lika aizdomāties, ka ko līdzīgu vēlos darīt arī nākotnē. Sevi kā bioloģi gan neredzēju, tāpēc meklēju līdzīgus virzienus. Rīgas Tehniskajā universitātē nolēmu apgūt vides zinātni.» Šajā jomā iegūts gan bakalaura, gan maģistra grāds. «Maģistrantūrā studēju dubultdiplomu programmā – mācījos gan RTU, gan Viļņas Ģedimina tehniskajā universitātē. Kaimiņvalstī vairāk tika pildīti praktiski darbi. Man tie bija ļoti noderīgi, jo augstskolā sanāca strādāt ar ierīcēm un datorprogrammām, ko reāli izmantoju arī savā darbā,» stāsta Agnese.
Vides konsultantes ikdiena
Pašreiz viņa par savu darbavietu sauc starptautisko vides konsultāciju uzņēmumu Estonian, Latvian & Lithuanian Environment. Bet pirmais darba rūdījums uzkrāts RTU laboratorijā, pildot laborantes pienākumus. Agnese atzīst – vides zinātne nav tā joma, kur darba sludinājumi ir stāvgrūdām, ar to ir jārēķinās, tāpēc arī pašam jābūt aktīvam savos darba meklējumos. Tāda Agnese ir – lai arī uzņēmumi vakances nebija izsludinājuši, viņa tiem nosūtīja savu pieteikumu, devās aprunāties klātienē. Neatlaidība sniedza rezultātu: Agnese kļuva par vides konsultanti minētajā uzņēmumā. Viņas darba dienas paiet, gatavojot gaisa piesārņojuma novērtējumus, dažādu smaku izplatību atzinumus klientiem – uzņēmējiem, iestādēm. Tas viņiem (cūku fermām, putnu fabrikām, mēbeļu ražotnēm, katlumājām un ne tikai) ir nepieciešams, lai iegūtu atļauju strādāt. Viņai savā darbā visvairāk patīk tas, ka pēc katras izpētes ir iegūts taustāms rezultāts – karte, balstoties uz skrupuloziem aprēķiniem un mērījumiem. Agnese savu specialitāti raksturo kā ļoti dinamisku, kur katra jauna darba diena līdzi nes jaunus izaicinājumus. «Darbā ir tik daudz nezināmā, vēl ir kur augt, lai dienu no dienas taptu par vēl zinošāku vides konsultanti,» uzsver Agnese.
1. septembris nostalģiskās noskaņās
Šobrīd studiju procesam ir pielikta daudzpunkte, jo tagad, kā stāsta Agnese, ir ļoti plašas darbošanās iespējas savā specialitātē. «Pērn pirmo reizi kopš skolas gaitu uzsākšanas 1. septembrī vairs nevajadzēja doties uz kādu mācību iestādi. Sajūtas bija neierastas, ar nostalģijas pieskaņu. Arī kursa biedriem bija tāpat. Taču, iespējams, kādreiz atsākšu savu izglītošanās procesu augstskolā. Varbūt izvēlēšos jurisprudenci. Laiks rādīs,» spriež Agnese.
Viņa smejoties teic, ka ik pa laikam, kaut arī viņa vairs nepieder studentu saimei, ceļi tik un tā krustojas ar augstskolu. Piemēram, pavisam nesen viņa tika sumināta kā viena no Vernera fon Sīmensa izcilības balvas laureātēm. Pasākums tika organizēts jau 16. gadu pēc kārtas, mudinot studentus izstrādāt jaunus un nebijušus risinājumus mūsdienu sabiedrībai nozīmīgos jautājumos. Izcilības balvai ik gadu piesakās Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes studenti un absolventi. Agnese konkursā iesniedza savu maģistra darbu Siltumenerģijas patēriņa izvērtējums: no pašvaldības ēkām līdz siltumapgādes uzņēmumiem. Tā mērķis bija radīt karti, ar kuras palīdzību var noteikt tās teritorijas, kur nākotnē būtu iespējams attīstīt centralizētās siltumapgādes sistēmu. Rezultātā tika radīta metode uzdevuma veikšanai, un, lietojot to praktiski, Salaspils novadā kopumā tika identificētas 15 teritorijas, kurās ir vērts tuvāk pētīt iespēju ierīkot centralizētu siltumapgādes sistēmu.
Beidzot brīvais laiks
Agnese stāsta, ka darba izstrādē vislielākais izaicinājums bija iegūt praktisko informāciju – reālus siltumenerģijas patēriņa datus, kartes, taču šis uzdevums nebija tiek vienkārši īstenojams, kā šķitis. Datu pieejamība bija ļoti ierobežota. Daudzviet tika saņemts atteikums šādus datus izsniegt, līdz atsaucās Salaspils novads. «Aprīlī Salaspils siltuma mājaslapā tika publicēta karte, kur bija redzamas viņu apkalpotās mājas sarkanā, zaļā vai dzeltenā krāsā. Sarkanā krāsa nozīmē, ka šīs ēkas visvairāk patērē siltumenerģiju, bet zaļās – vismazāk. Tas varbūt cilvēkus mudinās aizdomāties par to, kāpēc, piemēram, kaimiņmājai izdodas patērēt mazāk siltuma un ko viņi var darīt līdzīgi.»
Tā kā darba izstrāde bija prasījusi ne mazumu pūliņu un darba stundu, Agnese nosprieda, ka ir vērts šo darbu nodot plašākas auditorijas vērtējumam, tāpēc viņa to iesniedza Izcilības balvai. Viņa atzīst, ka ir liels gods būt laureātu vidū un ka iegūto balvu vērtē kā atzinību savām studijām maģistrantūrā. «Kad biju apbalvošanas ceremonijā, nodomāju – redz, kā: absolvējot Pilsrundāles vidusskolu, par labām sekmēm saņēmu bijušā vietējā ārsta A. Ozoliņa prēmiju [šī skolai ir ilggadēja tradīcija], bet, absolvējot augstskolu, – Izcilības balvu. Viss notiek cikliski.»
Noslēdzoties studiju procesam, Agnesei jau pāris mēnešus ikdienas steidzīgie soļi dažubrīd pierimst – ir parādījies brīvais laiks. «Līdz tam starp studijām un darbu nekam citam neatlika laiks. Taču tagad esmu sava hobija meklējumos.» Viņas bērnības sapnis bijis iemācīties jāt ar zirgu. Iespējams, ir pienācis laiks to īstenot.