Profesionālais ceļš līdz zvērinātam advokātam – ne katram piemērots
Studiju programma Tiesību zinātne, kas ir pirmais solis, lai vispirms iegūtu jurista kvalifikāciju un ar laiku kļūtu par zvērinātu advokātu, gadu no gada piesaista gana lielu jauniešu interesi. Tomēr jārēķinās, ka ne visiem, kam ir interese piepulcēties zvērinātu advokātu pulkam, tas ir pa spēkam – personai jāatbilst ne tikai virknei formālu prasību, bet jāpiemīt daudzām īpašībām, bez kurām minētājā profesijā nevar iztikt. Šobrīd Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā darbojas 1362 advokāti. Kā uzskata zvērināts advokāts Raivo Sjademe, šis skaitlis esot pietiekams, taču spējīgākajiem un talantīgākajiem jaunpienācējiem darbs atradīsies.
Pērnā gada uzņemšanas statistika augstskolās liecina, ka, piemēram, Daugavpils universitātes pamatstudiju programma Tiesību zinātne saņēma vairāk nekā 130 pieteikumu, Latvijas Universitāte – 1355, Rēzeknes augstskola – vairāk nekā 120 pieteikumu. Jāņem vērā, ka, pretendējot uz zvērināta advokāta amatu, ar bakalaura grādu būs par maz. Obligāts ir arī maģistra grāds. Kad jau otrs diploms kabatā, mērķējot uz advokatūru, ir divas iespējas, kā šo mērķi realizēt. Pirmā: sākt strādāt juridisku darbu (piemēram, pildīt prokurora, tiesneša, notāra palīga, juriskonsulta pienākumus). Izvēloties šo ceļu, ir jāuzkrāj septiņu gadu darba pieredze, pirms cilvēks var pieteikties kārtot zvērināta advokāta eksāmenu. Otra iespēja: pēc neliela teorētiska pārbaudījuma nokārtošanas kļūt par zvērināta advokāta palīgu un piecus gadus praktizēt kā palīgs.
Atbilstība formālām prasībām
Savukārt tad, kad vajadzīgā pieredzes bagāža ir uzkrāta, persona var pieteikties kārtot zvērināta advokāta eksāmenu (palīgiem atsevišķi pārbaudījumi jākārto arī pirms tam). Tāpat pirms uzņemšanas Latvijas advokatūrā katrs kandidāts tiek izvērtēts – kandidātam jāatbilst likumā noteiktajām pamatprasībām: pretendentam ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim, atbilstošai izglītībai (vismaz tiesību zinātņu maģistra grāds un jurista kvalifikācijas diploms), nevainojamai reputācijai (tā tiek pārbaudīta vismaz trīs reizes, tostarp tiek pārbaudīta publiski pieejamā informācija, atsauksmes no darba devējiem, kolēģiem, augstskolas), valsts valodas zināšanām, darba pieredzei (darbs studiju laikā netiek ieskaitīts), atbilstošam vecumam (vismaz 25 gadi, bet pieredze rāda, ka par zvērinātu advokātu kļūst ap 30 gadu vecumu) un nokārtotam zvērināta advokāta eksāmenam. Papildus šīm formālajām prasībām jāņem vērā arī personiskās īpašības un to atbilstība izvēlētajai profesijai. «Mēdz būt gadījumi, ka cilvēks pastrādā par advokātu, viņš atbilst visām formālajām prasībām, taču viņa cilvēciskās īpašības nav piemērotas šim amatam, un viņš maina savu darbības jomu,» teic R. Sjademe, kas advokātu pulkam pievienojās pirms 19 gadiem, savu karjeras ceļu sākot kā zvērināta advokāta palīgs, bet pašlaik ir zvērinātu advokātu biroja Sjademe&Saulietis partneris un vadītājs, kā arī Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisijas priekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis.
Nepieciešamās rakstura iezīmes
Viņš uzskaita vairākas īpašības un rakstura iezīmes, kurām jāpiemīt cilvēkam, kas savu nākotni saredz advokatūrā. «Pirmkārt, es allaž uzsveru, ka cilvēkam ir jābūt čaklam. Proti, advokātiem nav garantēts atalgojums. Viņa ienākumi ir atkarīgi no tā, cik daudz viņš mēnesī ir strādājis. Otrkārt, ir jāmīl cilvēki. Advokātam ir viņi jāaizstāv, jāsaprot viņu pozīcija un juridiski korekti tā jāaizstāv tiesā. Turklāt, ja persona nevar atrast pati advokātu, tai kādu nozīmē obligātā kārtā, un tādos gadījumos advokāts nevar atteikties personu aizstāvēt, lai arī kas viņš būtu un ko būtu izdarījis. Atteikties var gadījumos, ja advokātam ir likumā paredzētie objektīvie iemesli, piemēram, advokāts juridisko palīdzību piekritis sniegt lietā iesaistītajai otrai pusei. Ar klientu jāstrādā bez jebkādām negatīvām emocijām – cilvēks ir jāpieņem tāds, kāds viņš ir. Protams, klienti izsmeļ enerģiju, bet to nedrīkst izrādīt,» stāsta zvērināts advokāts.
Treškārt, cilvēkiem ir jābūt zinātkāriem, elastīgiem. «Mums nepārtraukti mainās spēles noteikumi, pat vienas lietas izskatīšanas laikā. Mainās likumi. Un mums ir jābūt gataviem pārmaiņām un tām jāspēj pielāgoties. Tāpat neviens nevar būt 100% pārliecināts par savas pozīcijas pareizumu, tāpēc ir nemitīgi jāmeklē arvien jauni apstiprinājumi, ka tieši tev ir taisnība. Un ar šādu nesatricināmu pārliecību ir jādodas uz tiesu.» Ceturtkārt, cilvēkam jābūt ar labu reputāciju un ir jāpiedomā, ko un kā tu dari, runā publiskajā telpā. Slikta reputācija var atspēlēties, lemjot uzņemt vai neuzņemt personu advokatūrā. Piektkārt, cilvēkam jāpiemīt avantūrista garam.
Profesijas plusi un mīnusi
Apkopotā statistika liecina, ka atsijāšanas siets strādā ļoti strikti. Piemēram, 2011. gadā zvērināta advokāta eksāmenu vēlējās kārtot 163 kandidāti, bet eksāmenu nokārtoja un zvērināta advokāta statusu ieguva 74 cilvēki, 2015. gadā bija 35 pieteikumi, bet statusu ieguva 21 persona. «Tendences rāda, ka uz advokatūru nāk labāk sagatavotāki.»
Patlaban Latvijā strādā 1362 advokāti, lielākoties (1114) prakšu vieta ir Rīga vai tās apkaime, pārējie bāzējas reģionos, tomēr, kā skaidro R. Sjademe, advokāti ir ļoti mobili un nav piesaistīti konkrētai vietai un tiesai. «Manuprāt, advokātu skaits Latvijā ir pietiekams, taču mums, piemēram, salīdzinājumā ar notāriem, nav noteikts maksimālais advokātu skaits. Līdz ar to mums visi, kas atbilst kritērijiem un noliek eksāmenu, ir jāuzņem advokatūrā. Manuprāt, jaunajiem vieglāk ir startēt un izvērsties reģionos,» uzskata R. Sjademe. Viņš arī novērojis, ka daļa augstskolu absolventu kā juristi uzsāk darba gaitas kādā no Eiropas Savienības institūcijām. Taču arī Latvijas advokatūrā viņi ir gaidīti. «Advokāta profesijas viens no pozitīvajiem aspektiem – tu pats esi sev kungs. Tu iegūsti brīvību un neatkarību. Strādā tik, cik gribi. Taču no otras puses – advokātiem nav nekādas finansiālās garantijas. Arī trūkst sociālas garantijas.» Vēl kāda ēnas puse – sievietēm, kas dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, ir samērā grūti atgriezties atpakaļ apritē. Kopumā darbam nereti sanāk ziedot arī savu brīvo laiku. Bieži sanāk strādāt nevis astoņas, bet desmit un pat 14 stundu diennaktī – tā ir ierasta prakse, taču šādas spraigas darba dienas rezultējas ieguvumos – advokāti dzīvo virs vidusmēra. «Krimināllietu advokātu darba mīnuss – darbīgas nedēļas nogales, jo procesuālās darbības notiek piektdienās, sestdienās ir pratināšana, svētdienās – uz tiesu. Tomēr, neskatoties uz šiem minētajiem mīnusiem, advokātu darbs ir ļoti interesants. Jauni klienti, izaicinājumi. Garlaicīgi nebūs,» ir pārliecināts R. Sjademe.