Kopš 2000. gada Latvijas jauniešiem ir iespēja piedalīties Eiropas brīvprātīgā darba (EBD) mobilitātes projektos ārvalstīs, veicot sabiedrībai noderīgu darbu. Pirmajā gadā šo iespēju izmantoja ap 30 jauniešu, pērn – vairāk nekā 100. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kas administrē Erasmus+: Jaunatne darbībā programmas projektu, novērojusi, ka galvenokārt iesaistīties brīvprātīgo kustībā nolemj 12. klašu absolventi, kas kādu iemeslu dēļ izvēlas uzreiz nestudēt augstskolā, bet dod sev laiku pārdomām, kā arī augstskolu absolventi, kas ārvalstīs grib gūt darba pieredzi.
Būtiski, ka par finansiālo pusi galva nav jālauza - ceļa, uzturēšanās, vietējā transporta, valodas apmācības izdevumi tiek segti, tiek izmaksāta arī kabatas nauda personiskiem tēriņiem un nodrošināta apdrošināšana.
Piemēram, Liene Putāne «paņemt pauzi» nolēma pēc studijām augstskolā. «Par brīvprātīgo darbu biju domājusi jau ilgi un, kad pabeidzu mācības universitātē, aktīvi sāku meklēt piedāvājumus, un izlēmu nesteigties ar karjeras izveidi,» stāsta Liene. Viņa kā brīvprātīgā 12 mēnešu pavadīja Varnā, kas, viņasprāt, ir skaistākā Bulgārijas pilsēta Melnās jūras krastos. «Darbojos nevalstiskajā organizācijā MIG Kraimorie. Tās mērķis ir integrēt sabiedrībā bērnus un jauniešus, kas pārstāv etniskās minoritātes. Mani pienākumi bija saistīti ar radošu darbnīcu, izglītojošu semināru un valodas nodarbību vadīšanu, kā arī jaunu iniciatīvu un aktivitāšu organizēšanu, izmantojot neformālās izglītības metodes. Strādājām internacionālā komandā ar vairākiem spāņiem, bulgāriem, kā arī vienu lietuvieti,» teic Liene, piebilstot, ka Varnā pavadītais gads deva neaizstājamu pieredzi, ko grūti būtu iegūt citos apstākļos. «Es iepazinu Bulgāriju un citas Balkānu valstis. Iemācījos bulgāru valodu, iepazinu cilvēkus, kultūru un tradīcijas,» norāda Liene. Viņa arī atzīst, ka gada gaitā jau nebija tikai priecīgas dienas. «Ar izaicinājumiem saskāros ne gluži katru dienu, bet gana bieži. Valodas barjera, kultūru atšķirības un līdzīga veida problēmas. Dažkārt bija arī psiholoģiski grūti. Bet viss tas ļāva man gan iejusties internacionālā vidē, gan norūdīt raksturu. Nezinu, vai šāda veida pieredze būtu piemērota ikvienam, jo, lai gan šis bija fantastisks gads, uzskatu, ka brīvprātīgais darbs ir aicinājums, kas citiem nedod gandarījumu. Tomēr, ja brīvprātīgais darbs spēj jaunieti aizraut, tad tā ir lieliska iespēja satikt daudz līdzīgi domājošus, aizrautīgus cilvēkus no visas Eiropas,» akcentē Liene. Viņa stāsta, ka piešķirto kabatas naudu katrs izmanto pēc saviem ieskatiem - ceļošanai, ballītēm, muzejiem, iepirkšanās tūrēm u.c. «Man personīgi pirmajos mēnešos nācās pielikt klāt arī savus iekrājumus, tomēr vēlāk iztiku tikai ar naudu, ko piešķīra organizācija. Jāatzīst, ka brīvprātīgā dzīves stils ir diezgan pieticīgs - ceļojām galvenokārt ar autostopiem, arī viesnīcu vietā izmantojām couchsurfing vai draugu un paziņu palīdzību.»
Šogad visā Eiropā un arī Latvijā tiek svinēta EBD, kas ir viena no Erasmus+: Jaunatne darbībā programmas mobilitātes aktivitātēm, 20 gadu pastāvēšanas jubileja. Latvijā šos projektus īsteno 16 gadu, informē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Eiropas Savienības programmu daļas projektu koordinatore Maija Kolberga.
EBD mobilitātes projektus var iesniegt trīs reizes gadā, šogad interesenti projektus vēl var iesniegt līdz 4. oktobrim. Jāņem gan vērā, ka projektu nevar iesniegt pats jaunietis, bet gan akreditēta organizācija, piemēram, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tāpēc vispirms jaunietim tāda ir jāatrod. Akreditēto organizāciju saraksts ir atrodams vietnē: europa.eu/youth/evs_database. Jaunietis var pievienoties kādam jau apstiprinātam projektam vai, sazinoties ar akreditētu organizāciju, iesaistīties savām vēlmēm un vajadzībām pielāgotā projektā - persona var brīvi izvēlēties valsti, kur doties, kādus darbus tur veikt, norādot arī, ko jaunu vēlas apgūt un cik ilgi ārvalstīs uzturēties. Pašu projektu raksta un iesniedz organizācija, tā arī sameklē partneri, kas būs gatava jaunieti savā valstī uzņemt. Projektā var iesaistīt vienu līdz 30 brīvprātīgos.
Trīs mēnešu laikā iesniegtais projekts tiek izvērtēts, un tad to apstiprina vai noraida. Atteikuma iemesli galvenokārt ir divi, pirmkārt, interesentu ir krietni vairāk nekā pieejamais finansējums (šogad pieejamā naudas summa ir vairāk nekā 850 000 eiro), tāpēc nauda tiek piešķirta labākajiem projektiem. Otrs iemesls - pavirši izstrādāts projekts.
EBD ilgums ir no diviem mēnešiem līdz vienam gadam, taču, ja projektā iesaistīti ir vismaz desmit brīvprātīgie vai jaunieši ar ierobežotām iespējām, EBD var ilgt, sākot no divām nedēļām, līdz gadam. Pamatā par brīvprātīgā darba galamērķi Latvijas jaunieši izvēlas kādu no ES valstīm, bet ir iespēja braukt arī uz ES kaimiņvalstīm, piemēram, Balkānu reģiona valstīm, Austrumbloka valstīm vai Vidusjūras reģiona valstīm.
EBD mobilitātes projektā var pieteikties jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem. Viņi pēc saviem ieskatiem var izvēlēties savu darbības nišu - izglītība, sociālā, veselības aprūpe, mediji, māksla, vide un ne tikai. Brīvprātīgais par savu darbu nesaņem atalgojumu, taču viņam tiek segti ceļa, uzturēšanās, vietējā transporta izdevumi, kā arī tiek nodrošināta darbam nepieciešamā apmācība, vietējās valsts valodas apmācība, atbalsta persona - mentors, veselības, dzīvības un civiltiesiskā apdrošināšana, kā arī kabatas nauda personiskiem tēriņiem (summa ir atkarīga no valsts, uz kuru dodas). Retos gadījumos no brīvprātīgā tiek prasīts līdzfinansējums ceļa izdevumu segšanai.
«Dalība EBD projektā jaunietim palīdz pilnveidot viņa svešvalodu zināšanas, stiprina patstāvību, jo pašam ir jāplāno savs laiks, savs budžets. Brīvprātīgā ieguvumi ir arī jaunas zināšanas un darba pieredze interesējošajā jomā,» norāda M. Kolberga, vienlaikus piebilstot, ka iesaiste projektā var ietvert arī dažādus izaicinājumus, piemēram, adaptācija jaunajā valstī, tostarp kultūratšķirību iepazīšana un akceptēšana, spēja pašam uzņemties iniciatīvu, jo nekas jau netiek pasniegts uz zelta paplātes, kā arī jaunieti var pārņemt ilgas pēc mājām.
UZZIŅAI
• Lai veicinātu jauniešu iesaisti programmas Erasmus+: Jaunatne darbībā projektos, kā arī ieskandinot Eiropas brīvprātīgā darba projektu 20 gadu jubilejas svinības, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar Rīgas jauniešu centru Kaņieris 21. jūnijā organizē pasākumu jauniešiem Starpkultūru vasaras saulgriežu radošās darbnīcas.
• Pasākums notiks Rīgas jauniešu centrā Kaņieris (Kaņiera ielā 15 Rīgā) no pulksten 15 līdz 18. Ieeja tajā - bez maksas.
• Pasākumā aicināti piedalīties jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem. Ikvienam būs iespēja darboties radošajās darbnīcās, uzzināt, kā vasaras saulgriežus svin citviet pasaulē, iepazīties ar jauniešiem, kuri savu Eiropas brīvprātīgo darbu pašlaik veic tieši Latvijā, uzzināt, kā kļūt par Eiropas brīvprātīgo, kā arī kopā piedalīties aktivitātē Iepin savu kultūru Latvijas vasaras saulgriežu vainagā.
• Dalību pasākumā var pieteikt līdz 20. jūnijam. Pieteikšanās anketa tiešsaistē: http://bit.ly/24ghu9D.