Pērn apvienojās Rīgas Doma kora skola un Jaņa Rozentāla Mākslas skola, izveidojot profesionālās izglītības kompetences centru (PIKC) Nacionālā Mākslu vidusskola. No šā gada 1. septembra tas kļūs vēl par divām izglītības iestādēm bagātāks – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, un nu tajā kopumā mācīsies vairāk nekā 800 audzēkņu. Lai gan Kultūras ministrija uzskaita, kādus labumus skolas iegūs, jaunpienācēji visai bažīgi raugās uz savas autonomijas zaudēšanu.
Kultūras ministrija, kuras pakļautībā ir visas šīs skolas, skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, lai veidotu «vienotu kultūrizglītības ekselences centru, sekmētu starptautiskā finansējuma piesaisti nozarei un efektivizētu iestāžu ēku kompleksa (Rīgā, Kalnciema ielā 10/12) apsaimniekošanu». Abas šīs skolas pēc pievienošanās Nacionālajai Mākslu vidusskolai turpinās darbu kā tās struktūrvienības, saglabājot vēsturiskos nosaukumus un zīmolus, tie tiks norādīti arīdzan absolventu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos. Tāpat KM uzsver, ka turpināsies līdz šim licencēto un akreditēto izglītības programmu īstenošana: pamatizglītībā, pamatizglītībā mazākumtautībām, taustiņinstrumentu un stīgu instrumentu, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēlē, mūzikas vēsturē un teorijā, kā arī dejā, ar iespēju iegūt kvalifikāciju - baletdejotājs. Horeogrāfijas skola cer, ka šis solis ļaus piesaistīt papildu finansējumu, pilnveidot izglītības programmu īstenošanas materiāli tehnisko bāzi un rekonstruēt mācību telpas, dienesta viesnīcu un koncertzāles skatuvi. Tomēr direktora pienākuma izpildītāja Inese ApineRitenberga neslēpj bažas par to, kāda būs dzīve tik lielā konglomerātā: «Esam pieraduši pie savas autonomijas, kā būs vienīgajai šāda veida skolai starp mūzikas un mākslas skolām - nezinām.» Arī par to, kā tiks dalītas finanses, varot tikai minēt, taču - jātic, ka apdalīti netikšot. Dārziņa skola gan savas domas par apvienošanos Neatkarīgajai nepauda, norādot, ka direktore esot atvaļinājumā, un, «ja Kultūras ministrija tā lēma, tad tai arī prasiet viedokli».
Savukārt PIKC Nacionālā Mākslu vidusskola direktors Jānis Ziņģītis uzskata, ka jaunpienācējiem nav pamata bažām. Jāatceras, kas ir prioritāte: un tie ir bērni, un viņi noteikti būšot tikai ieguvēji. To rādot jau šābrīža sadarbība starp «rozīšiem» un Doma kora skolu: jaunie mūziķi pie jaunajiem māksliniekiem nākot mācīties fotografēšanu, digitālo dizainu, bet otriem ir iespēja fakultatīvi apgūt mūziku. Viņš atzīst, ka ne vienmēr sastrādāšanās ir gluda, taču galvenais ir gribēt strādāt kopā un sadzīvot. Arī ar to jārēķinās, ka darba ir krietni vairāk gan grāmatvedībai, gan personālam, tajā skaitā arī viņam - kādreiz bija jāatbild par vienas skolas «maciņu», bet tagad - par divu. Tomēr skaidrs ir viens: apsaimniekot vienu ēku, kurā ir trīs mācību iestādes (Horeogrāfijas un abas mūzikas skolas), ir vieglāk, ja ir viens saimnieks. Jautāts par tālākiem nākotnes plāniem, J. Ziņģītis teic, ka divu gadu laikā iecerēts rekonstruēt ēku Slokas ielā un pārvietot «rozīšus» uz jaunajām telpām. Arī Doma kora skolai tur bija paredzēta vieta, bet - kā būs ar pārējām divām, to vēl nemākot teikt.