Viens no zemākajiem centralizēto eksāmenu (CE) indeksiem ir vakara, neklātienes un tālmācības vidusskolu beidzējiem, secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītajā ideālā skolu tīkla pētījumā. Tas varētu būt viens no iemesliem, lai šīs izglītības iestādes reorganizētu un daļu arī slēgtu, pieļauj ministrs Kārlis Šadurskis. Tikmēr šo skolu direktori un izglītības darba speciālisti uzskata, ka bez šādām mācību iestādēm nevarēs iztikt.
Aizputes novadā, kurā ir trīs vidējās izglītības iestādes, tieši vājie Aizputes novada Neklātienes vidusskolas absolventu rezultāti «pavelk zem ūdens» kopējos CE rezultātus, lai gan Aizputes vidusskolas 12. klases beidzēju sekmes ir pat virs vidējā valstī, skaidro Aizputes novada izglītības darba vadītāja Elita Malovka. Viņa nenoliedz, ka neklātnieku rezultāti tiešām ir zemāki, taču ir pret šādu skaitļu pasniegšanu, kas liek domāt, ka Aizputē ir nopietnas problēmas ar izglītības kvalitāti. Par ministra izteikumu, ka acīmredzot nāksies šādas skolas koncentrēt Rīgā, krietni optimizējot tās novados, E. Malovka ir neizpratnē: vai tas uzlabos «vakarnieku» un «neklātnieku» sekmes? Ja no šādām mācību iestādēm atsakāmies - ko liekam vietā? Tā tomēr ir iespēja tiem, kas nav ieguvuši vidējo izglītību, agrāk vai vēlāk to izdarīt. Pamatā Aizputē šajās programmās mācoties pilngadīgi cilvēki un tikai atsevišķos gadījumos (sarežģīti mājas apstākļi, jaunās māmiņas) tiek atļauts mācīties arī nepilngadīgajiem. Audzēkņu kontingents ir gana raibs un aptver visu bijušo Liepājas rajona teritoriju - patlaban te kopumā mācās 281 (skolai ir filiāles Grobiņā un Nīcā), lai gan rudenī mācības uzsāka 255. Starp citu, esot pieprasījums ne tikai pēc vidusskolas posma, bet arī pamatskolas - pat 6. klases, tāpēc skola esot licencējusi arī sākumskolas programmu. Te ir arī viens no vājo CE rezultātu galvenajiem iemesliem - robi izglītībā ir tik dziļi, ka aizlāpīt tos ne vienmēr izdodas.
Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolas direktors Andris Antāns ir pārliecināts, ka šobrīd «ar visām reformām ejam mežā»: izglītības iestāžu tīkla reorganizācija būtu jāsāk no cita gala. Vispirms jāsāk ar administratīvi teritoriālo reformu, ceļu tīkla sakārtošanu, un tikai tad var ķerties klāt skolām. Igaunijā tā arī izdarīts - izveidoti apriņķi, un tikai tad valsts pārņēmusi vidusskolas savā pārziņā. Jo mazs novads modernu ģimnāziju nevar uzturēt, un ne jau nu Rīga to darīs. Par vakarskolu, kuru kopumā valstī ir vien 25, likvidāciju viņš rausta plecus: ja grib, lai jaunieši «staigā pa ielām», tad tā var rīkoties. Aizkrauklē «vakarniekos» patlaban zinības apgūst 130 audzēkņu, no tiem - 30 divpadsmitie. Vai labāk, ja viņi paliktu aiz strīpas? Skaidrs, ka viņu rezultāti nekad nebūs tādi kā ģimnāzijā, jo daudzi no viņiem strādā un arī ģimenes apstākļi ir gana sarežģīti.
Bijusī Ventspils Vakara vidusskolas direktore Ija Lasmane (no 2017. gada vada Rīgas 69. vidusskolu), kura šajā jomā nostrādājusi 21 gadu, pētījuma skaitļos pamanījusi kādu neatbilstību. Daļa no vakarskolas audzēkņiem nāk no profesionāli tehnisko skolu pēdējā kursa un ir jau iepriekš nokārtojuši CE, tāpēc atkārtoti tos neliek. Diemžēl pētījumā viņi pieskaitīti pie tiem, kas nav kārtojuši vispār. Vērojot izglītības reformā notiekošo, viņai nākoties secināt, ka IZM «acis vērstas uz pieaugušo izglītību». Taču tikai «plikus skaitļus» noteikti nevarot ņemt vērā.
Līdzīgi domā arī Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs, kurš Tukuma vakara un neklātienes vidusskolā strādājis 17 gadu: nav skaidras metodikas, kā nonākts pie šādiem cipariem. Rodas iespaids, ka ir tikai interpretācijas un apgalvojumi. Ja tomēr izlemj likvidēt šīs skolas, noteikti jādomā par programmu saglabāšanu dienas vidusskolās. Taču apmācību organizēt nevar zem viena jumta, jo pieredze rāda, ka šiem audzēkņiem vajag savu vidi.