Profesionālo izglītību pēdējos gados skāruši pozitīvi pārmaiņu vēji – skolas ir ieguvušas mūsdienīgus vaibstus, iepirkta moderna mācību bāze, ieviesta jauna mācību pieeja, kas paredz, ka daļu no mācību programmas audzēkņi apgūst pie darba devēja.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) joprojām cer, ka ar laiku ap 60% pamatskolēnu izvēlēsies iegūt profesionālo izglītību, bet 40% paliks vidusskolās. Arī darba devēji akcentē, ka darba tirgū augstā vērtē ir tieši kvalificēti darbinieki ar iegūtu profesionālo vidējo izglītību.
Pēdējo gadu uzņemšanas statistika liecina, ka nedaudz, bet tomēr pieaug uzņemto skaits profesionālajās skolās. Piemēram, šajā mācību gadā mācību iestādēs tika uzņemti 12 485 skolēni, pērn - 11 048.
Ieguldīti miljoni
Kā skaidro IZM, profesionālajās izglītības iestādēs audzēkņiem tiek piedāvāta darba tirgus vajadzībām atbilstoša mācību vide - darba galdi, laboratorijas un autotehnika, gan mācību telpas un dienesta viesnīcas.
Pēdējos divos gados modernu mācību kompleksu veidošanai 11 profesionālās izglītības iestādēm tika atvēlēti 129,24 miljoni eiro, tajā skaitā ERAF līdzfinansējums 111,11 miljonu eiro apmērā. Infrastruktūras modernizācijas projektus īstenoja Ventspils tehnikums, Liepājas tehnikums, Jelgavas tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Rēzeknes tehnikums, Ogres tehnikums, Daugavpils tehnikums un Daugavpils Būvniecības tehnikums un Cēsu profesionālā vidusskola. «Līdz 2020. gadam tiks pabeigts darbs pie profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas un mācību satura modernizācijas. Paredzēts, ka pilnībā tiks modernizētas līdz 80% profesionālās izglītības iestāžu,» informē IZM pārstāve Inese Baltiņa.
Skolas sola vietā darba galds
Jaunus vaibstus ieguvušas ne tikai pašas ēkas, bet arī mācību saturs - kopš 2013. gada skolās tika ieviesta darba vidē balstītu mācību (DVB) pieeja, kas nozīmē, ka jauno speciālistu apmācībās reāli iesaistās arī darba devēji - skolēni nevis, kā ierasts, mācās skolas solā, bet izzina profesiju konkrētā uzņēmumā. Pirmajā pilotprojekta gadā iesaistījās sešas profesionālās izglītības iestādes un 29 uzņēmumi. Pašlaik audzēkņu skaits jau tuvojas 2000. DVB mācībās ar dažādu intensitāti ir iesaistījušās 17 mācību iestādes. Savukārt darba devēju skaits, kuri jauniešiem piedāvā prakses un darba iespējas, sasniedzis vairākus simtus uzņēmumu.
Mācības ilgst trīs vai četrus gadus. Izņēmums ir iesaiste programmā Jauniešu garantijas. Tās laikā jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem ir iespēja bez maksas gada/pusotra gada laikā iegūt profesiju. Visi audzēkņi saņem stipendijas. Savukārt pēc skolas absolvēšanas paveras trīs iespējas: turpināt studijas augstskolā, koledžā vai uzsākt darba gaitas.
Aizspriedumi vēl «dzīvi»
Taču šajā stāstā ir viens būtisks «bet» - sabiedrībā joprojām ir iesakņojušies virkne stereotipu par profesionālajām skolām kā vietu, kur dodas vien «norakstītie». «Tas ir vēsturiski izveidojies priekšstats, kuru līdz šim sekmējis informācijas trūkums par profesionālās izglītības priekšrocībām. Lai veicinātu sabiedrības informētību par profesionālās izglītības iespējām, nesen tika rīkota kampaņa Prakšu alianse. Tāpat tika organizēta profesionālo prasmju nedēļa, kura ļāva praksē pārliecināt ikvienu interesentu - jauniešus, viņu vecākus, pedagogus - par to, ka profesionālā izglītība spēj nodrošināt darba tirgū pieprasītas zināšanas un kompetences,» teic I. Baltiņa.
Arods ir vērtība
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Ruta Porniece uzskata, ka daudzi aizspriedumi vēl joprojām ir «dzīvi» tādēļ, ka būtiskas pārmaiņas profesionālajā izglītībā notikušas pēdējos gados un rezultāti ir ieraugāmi tikai šobrīd. «Darba devēji joprojām saskata problēmu principā «nauda seko skolēnam», kad jaunieši tiek motivēti turpināt mācības vidusskolā, nevis apgūt arodu profesionālās izglītības iestādēs. Daudzi no šiem jauniešiem pēc vidusskolas absolvēšanas neturpina mācības un saskaras ar problēmām iekļauties darba tirgū. To apliecina arī statistika: 70% jauniešu - bezdarbnieku ir vispārējā vidējā izglītība vai zemāka izglītība, bet nav apgūta profesija jeb kvalifikācija. Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka pamatskolā jauniešiem ir jānodrošina karjeras atbalsts, tajā skaitā informācija par profesijām un to apgūšanas iespējām profesionālajā izglītībā, jaunietim ierodoties profesionālās izglītības kompetenču centros un apskatot profesijas apguves iespējas. Garantējam, ka pēc šāda apmeklējuma daudzu jauniešu viedoklis par profesionālo izglītību radikāli mainīsies,» ir pārliecināta R. Porniece.
Viņa kā galveno iemeslu par labu profesionālajai izglītībai min augsto pieprasījumu darba tirgū pēc kvalificētiem darbiniekiem ar profesionālo vidējo izglītību, īpaši tehniskajās nozarēs - informāciju un komunikāciju tehnoloģijās, elektronikas un elektrotehnikas rūpniecībā, vieglajā rūpniecībā, metālapstrādē, ķīmiskajā rūpniecībā, būvniecībā un kokrūpniecībā.