Stīvēšanās ap minimālo skolēnu skaitu turpinās; IZM sola izmaiņas likumā
Ministru kabineta (MK) pieņemtā kārtība, kura nosaka minimālo skolēnu skaitu 10. klasē un vidusskolā kopumā, neatbilst Satversmei, tāpēc tā jāatceļ, atzinusi Satversmes tiesa (ST). Kamēr pašvaldības, vecāki un pedagogi atzinīgi vērtē šādu spriedumu, tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apņēmības pilna panākt iecerēto, veicot grozījumus Izglītības likumā.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis ir gandarīts par Satversmes tiesas spriedumu. «Būtībā jau neviens cits nevar pateikt, kā būs labāk konkrētajai pašvaldībai, kā tā pati. Tas attiecas arī uz Jaunjelgavas novadu, kurš taipus Daugavai (tagad tur ir labi sakārtots ceļš) ir viens no attīstības centriem. Un tam ir vajadzīga vidusskola,» pauž M. Pūķis, norādot, ka vietvara ieguldījusi arī lielus līdzekļus mācību iestādes sakārtošanā, piesaistījusi Eiropas Savienības fondu naudu. Galvenais arguments - statistikas skaitļi rāda, ka šajā pusē bērni būs.
M. Pūķis esot pret IZM uzstādījumu, ka mazās skolas jāslēdz. Tāda mehāniska pieeja neko labu nenesīs. It kā jau, ņemot talkā skaitļus, varētu arī ministrijai piekrist, taču ir lietas, kas aiz cipariem nav redzamas, un diez vai naudas taupīšana dos cerēto labumu tautsaimniecībai.
Jaunjelgavas novada dome, kas ST protestēja pret MK noteikto kārtību, uzskata, ka iecerētā kārtība ierobežo pašvaldības pilnvaras. Tās priekšsēdētājs Guntis Libeks neslēpj prieku par Satversmes tiesas labvēlīgo spriedumu, kas apliecinot to, ka valsts spēj aizstāvēt sabiedrības intereses. Līdz ar to šogad novada vidusskolā tiks atvērta 10. klase un tajā mācīsies desmit skolēnu, kas laukos ir normāls skaits. Domes priekšsēdētājs arī pieļauj, ka izmantos tiesības vērsties tiesā un pieprasīt kompensāciju, jo «visas šīs jezgas» dēļ pērn 10. klase netika nokomplektēta.
Arī skolas un vecāki uzskata Satversmes tiesas spriedumu par apsveicamu. «Pēdējā laikā loģiskus lēmumus izglītībā pieņem tikai caur tiesu. Piemēram, kad skolēns izslēgts no skolas, jo bija skolotāju nosaucis par kuci. Izglītības kvalitātes valsts dienests to neuzskatīja par būtisku pārkāpumu, taču tiesa lēma citādi. Attiecībā uz šo lēmumu - ir pareizi, ka pašvaldība varēs lemt, vai skolēnu skaita sarukums ir tikai īslaicīga problēma un klase ir atverama. Protams, nav prātīgi gadu no gada turpināt atvērt klasi, ja tajā ir vien pieci skolēni. Tādā gadījumā būtu loģiski no pašvaldībām prasīt līdzfinansējumu. Citus gadus gan mūsu skola, gan citas sēdēja kā uz adatām - vai izdosies nokomplektēt klasi vai nē. Arī vecākiem nevarējām sniegt skaidru atbildi, bet pedagogi bija neziņā par slodzi. Vasara pagāja stresā,» stāsta Pierīgas skolas pārstāve Ilze.
Arī Artūra mamma Gunta nu var atviegloti uzelpot: viņas atvase varēs mācīties savā izvēlētajā vidusskolā: «Mums tas bija mokoši - līdz 20. augustam neviens nevarētu garantēt, ka klase būs. Ja neatvērs, ko darīt? Ģimnāzijās iestājpārbaudījumi jau sen noslēgušies. Paralēli iesniegt dokumentus citā skolā nevarējām, jo tur prasa iesniegt oriģinālos dokumentus, ne kopijas, lai tā būtu droša, ka jaunietis patiešām nāks pie viņiem.»
Tikmēr IZM norāda, ka, gaidot Satversmes tiesas spriedumu, tā pilnveidojusi normatīvo regulējumu. Drīzumā tikšot sagatavoti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, un tie tikšot virzīti izskatīšanai MK, precizējot valdības tiesības noteikt kritērijus vispārējās izglītības programmu īstenošanai, arī minimālo skolēnu skaitu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele uzsver: ST nepasaka, ka valdība nedrīkst noteikt limitus 10. klase atvēršanai, tikai vērš uzmanību uz to, ka pašlaik MK nav tāda pilnvarojuma. Līdz ar to MK varēs virzīt likumprojektu uz Saeimu, nosakot šādu deleģējumu sev. Viņa pieļauj, ka to varētu pieņemt jau šovasar - kādā no ārkārtas sēdēm, neatliekot uz nākamo sesiju. Komisijas vadītāja arī norāda: IZM ir jāņem vērā šis gadījums, jo tas apliecina - bez diskusijām šādi jautājumi nav virzāmi uz MK.