Vakarskolas Latvijā pamazām izzūd
Sakārtojot skolu tīklu, pašvaldības ķērušās klāt arī pie vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolām. Tam tiek minēti vairāki iemesli: skolēnu samazināšanās, telpu efektīvāka izmantošana, pedagogu algu sarukums tieši šajā sektorā, iekļaujošās izglītības īstenošana.
Jelgava ir viena no pašvaldībām, kur tieši šobrīd notiek vakarskolas reorganizācija - tā turpmāk darbosies Jelgavas 6. vidusskolas telpās, gan saglabājot divas administrācijas. Pamatojums: abās mācību iestādēs sarucis audzēkņu skaits un telpas pilnībā nenoslogo. Vakarskolā mācījās apmēram 200 audzēkņu, bet nākamajā mācību gadā viņu prognozēts vēl mazāk, skaidroja Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis, kurš ilgus gadus darbojies izglītības jomā. Arī 6. vidusskolā, kas paredzēta vairāk nekā 1000 skolēniem, mācās vien puse. Ko darīt ar vakarskolu, ticis domāts jau ilgāku laiku, un to līdz šim bija izdevies saglabāt atsevišķā ēkā. A. Rublis teic, ka zināma vilcināšanās notikusi, jo arī Jelgavas novads piedāvā šādas programmas, un bijušas bažas, ka daļa audzēkņu varētu pāriet uz turieni. Vai tas notiks šogad pēc reorganizācijas - vēl esot grūti spriest. Katrā ziņā visa izglītības joma prasoties pēc pārmaiņām, jo līdz šim vairāk pildījusi sociālo funkciju, kas ne īpaši labi ietekmējis arī vakarskolu tēlu.
Rēzeknē pārmaiņas notika jau pirms pāris gadiem, Rēzeknes 4. vidusskolā atstājot vien 1. līdz 9. klasi, bet vidējo izglītību piedāvājot apgūt vakara un tālmācības programmās. Skolai esot viens direktors, kas atbild par visām izglītības programmām. Modelis esot attaisnojies, pamatskolai vakarskolēni netraucē, jo mācības viņiem notiek pēcpusdienā, kad tās beigušās pirmajiem, apliecināja Rēzeknes domes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings.
Vakarskola kā patstāvīga iestāde atsevišķā ēkā ir Saldū. Nekādas pārmaiņas šajā izglītības sektorā pašlaik neesot plānotas, taču Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica nenoliedza, ka nākotnē būs jādomā, ko darīt tālāk, jo skolēnu skaits vakarskolā ir neliels - apmēram 100. Par laimi, skolas ēka esot optimāli piemērota šādam daudzumam.
Arī Ludzā aptuveni 120 «vakarnieku» mācās paši savā skolā, nodarbības tajā notiek trīsreiz nedēļā no rīta, lai uz tām nokļūtu arī tie, kas dzīvo ārpus pilsētas. Tomēr 2021. gadā skolu gaidot pārmaiņas, jo to pievienos Ludzas 2. vidusskolai, kā to paredz novada izglītības iestāžu reorganizācijas plāns, informēja Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne.
Madonas novadā vakara un neklātienes vidusskola izmanto pilsētas 1. vidusskolas materiālo bāzi. Pašlaik vēl tai ir atsevišķa administrācija, taču pēc pedagogu algu reformas, ņemot vērā mazo skolēnu skaitu (apmēram 100) un izmaiņas koeficientos, jūtami sarukusi darba samaksa gan skolas vadībai, gan pedagogiem. Būs jāizšķiras, vai paturēt atsevišķu administrāciju, kā arī - vai vakara un neklātienes programmas nepievienot pie kādas no vidējās izglītības mācību iestādēm, norādīja Madonas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne. Gan viņa, gan citi izglītības darba vadītāji uzskata, ka šīs programmas tomēr vajadzētu saglabāt, jo ne visiem ir iespēja mācīties «dienas variantā».