NRA PĒTA, cik objektīva ir vienīgās latviešu skolas likvidācija Bolderājā

Kaislības savērpušās ap Rīgas 19. vidusskolu, kas ir vienīgā latviešu skola Bolderājā. Nu jau trešo gadu tajā nevar atvērt 10. klasi, arī šobrīd pieteikušies ir 18 skolēni, bet vajag vismaz 22. Vecāki un pedagogi raizējas, ka, zaudējot vidusskolas posmu, vairs nav daudz, lai mācību iestāde saruktu līdz sākumskolai, un galu galā šis, no Rīgas centra attālais, rajons paliktu bez latviešu skolas. Rīgas dome (RD) gan apgalvo, ka nekas tāds nenotiks un solās saglabāt arī vidusskolas statusu, taču neļauj atvērt klasi ar mazāku bērnu skaitu.

Rīgas 19. vidusskola, kas celta 1931. gadā, nekad nav bijusi liela - pašlaik tajā ir 233 skolēni, un šis ir tas laika posms, kad izjūtama demogrāfiskā bedre. Šogad mācības beigusi arī pēdējā vidusskolas klase ar 12 skolēniem. Arī 9. klase ir maza - tikai 15 skolēnu. Tiesa, 8. klase un aiz tās sekojošās ir lielākas - pat virs 30, kas ļauj cerēt, ka turpmāk varēs nokomplektēt vienu vidusskolas klasi, skaidro skolotāja Inese Šteinberga, kura uz tikšanos ar Neatkarīgo atnākusi kopā ar bariņu vecāku, kas pārstāv tos 300, kas parakstījušies par to, ka te jābūt vidusskolai un direktoram - Gatim Simsonam. Vēstules nodotas Rīgas domes vadībai, visām frakcijām, Izglītības, kultūras un sporta departamentam un atbildīgās komitejas vadītājai Eiženijai Aldermanei.

Bailes zaudēt skolu

I. Šteinberga norāda, ka, salīdzinot ar 19. vidusskolu, pārējās rajona skolās (mazākumtautību) bērnu netrūkst - Rīgas 33. vidusskolā ir vairāk nekā 700 bērnu, Daugavgrīvas vidusskolā - pāri par 500. Vienubrīd 90. gados 19. vidusskola gan arī bijusi lielāka - tad, kad tajā vairāk nākuši mācīties arī krievu bērni, jo tolaik daudzi cittautieši vēlējušies mācīties latviešu valodu. Tad arī vecākās klases bijušas nedaudz lielākas un kopumā te skolojušies ap 600 skolēnu. Diemžēl situācija tā izveidojusies, ka latvieši te kļuvuši par etnisko mazākumu. Nu arī krievu bērni lielākoties piesakās mācīties 33. vidusskolā, kurā izglītību var iegūt bilingvāli. «Lai kādi laiki bijuši, vidusskola te pastāvējusi, un tagad tās vairs nebūs. Nu var jau teikt: brauciet uz Iļģuciemu - uz 44. vidusskolu vai vēl kur citur, jo sabiedriskais transports no Bolderājas uz Rīgas centru iet regulāri, taču, ja parasti tās ir 30 minūtes, tad sastrēgumu laikā - krietni vairāk. Tāpat tas nozīmē, ka tie, kas apmeklē vietējo mūzikas skolu, nevarēs to darīt, jo nespēs izbraukāt,» satraucas I. Šteinberga. Jau tagad esot tādi vecāki, kas vadā savas atvases uz tām Rīgas skolām, kas ir tuvāk viņu darba vietai, bet daudz tādu neesot. Taču - ja vidusskolas tiešām nebūs, pastāv draudi, ka tādu bērnu būs aizvien vairāk. To apliecina arī vairākas mammas, kurām bērni šogad beidza pamatskolu: ja vidusskolas te nav, arī jaunākos bērnus sūtīs kopā ar vecākajām atvasēm uz citu skolu, lai visi mācās vienuviet. Viņas uzskata, ka skola ir laba, un viņām pievienojas Romāns, kas šogad beidza 12. klasi. Skolu viņš raksturo ar vienu vārdu - ģimene. Pats te gājis visus 12 gadus, un ne mirkli nav bijusi doma iet kur citur. Nu viņa vietu skolā ieņems māsasdēls Raino, kurš šogad te uzsāks skolas gaitas.

Vēlas savu direktoru

Vēl viena sāpe skolotājiem un vecākiem ir direktora pienākumu izpildītājam Gatim Simsonam liegtā iespēja kļūt par pilnvērtīgu mācību iestādes vadītāju. Izskatoties, ka RD nevēloties viņu redzēt šajā amatā, lai gan viņam ir atbilstoša izglītība un darba pieredze. Konkursā viņa kandidatūra noraidīta. Neesot saprotams - kāpēc viņš novērtēts kā nekompetents, ja vēl februārī skola veiksmīgi izgājusi akreditāciju un tad nav bijuši nekādi iebildumi? Kolektīvs raizējas, ka jaunpienācējam nerūpēs skolas liktenis tā kā G. Simsonam, kas stāvot un krītot par vidusskolu un protot atrast kopīgu valodu gan ar skolotājiem, gan vecākiem, gan bērniem. Ir dzirdēts, ka te ir plānots attīstīt vairāk interešu izglītību, atstājot vienīgi pamatskolas klases. Ir pat izskanējis vēl sliktāks modelis - te paliks tikai sākumskola, savu satraukumu neslēpj vecāki.

Skolas atbalstītāji ir apņēmības pilni neatkāpties un iet pie RD vadības skaidrot savu nostāju, lūdzot, lai te tiek piemērotas tās prasības, kas ir Pierīgai, kur minimālais skolēnu skaits klasē ir 18 bērni. Mērs Nils Ušakovs gan esot mudinājis atrast vismaz vēl vienu skolēnu, lai «vismaz kāda kustība notiek». Mudināšot skolēnus no tuvējo krievu pamatskolu beidzējiem doties mācīties uz 19. vidusskolu. Vecāki un skolotāji gan ir skeptiski: diez vai tā notikšot, jo kopējā krievu kopienas nostāja esot tāda, ka šeit gluži labi var iztikt bez latviešu valodas. Arī attieksme pret valsti esot mainījusies - liela daļa nejūtas tai piederīga. Diemžēl akmens metams arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dārziņā, jo tā visus esot palikusi zem vienas skaitļu giljotīnas, neiedziļinoties katras skolas situācijā. Tāpēc esot domāts vērsties arī IZM, lai tiktu pārskatīti šie noteikumi.

Statusu saglabās, nepilnu klasi neatvērs

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis RD atbildīgajā komitejā uzsvēra, ka neviens negrasās skolu slēgt - ne tagad, ne turpmākos gadus. Arī 10. klasi neslēgs, jo neko «nevar slēgt, ja tas nav atvērts». RD ir noteikusi, ka jābūt vismaz 22 skolēniem, un skolas to zina. Diemžēl šādas problēmas nav tikai 19. vidusskolai, bet arī vienīgajai latviešu skolai Vecmīlgrāvī (31. vidusskola). Patiesībā ir astoņas skolas, kur bērnu skaits ir svārstīgs. G. Helmanis atgādināja, ka IZM no 2018. gada 1. septembra aizliegs pilnībā pārdalīt mērķdotācijas starp skolām, līdz ar to mazajās skolās pedagogi saņems ievērojami mazāk nekā lielajās. Tāpat IZM skaidri likusi saprast: ja vidusskolas posmā nebūs 38 skolēni, tad par šo posmu finansējumu izglītības iestāde nesaņems.

Departaments iesakot saglabāt vidusskolas statusu (līdzīgi kā noticis ar 69. vidusskolu, kur jaunais direktors ir apņēmības pilns izveidot 10. klasi), jo ir cerība, ka šā gada 8. klase būs tā, no kuras varēs izveidot 10. klasi. Par skolas lūgumu pagarināt uzņemšanas laiku līdz 20. augustam - departaments uzskata, ka tas nav jēgpilni. Lieka vilcināšanās tikai apgrūtinās skolēniem iespēju pieteikties citās skolās.

Skolas direktors gan apgalvoja, ka viņam ir atļauts to darīt līdz 20. jūlijam. RD Izglītības, kultūras un sporta komitejā izcēlās debates: vieni apgalvoja, ka tādas atļaujas nav, otri - ir, arī E. Aldermane vēlāk Neatkarīgajai skaidroja, ka direktoram uz rokas tiešām ir tāds rīkojums. Viņa gan ne īpaši cildinoši izteicās par skolas izglītības kvalitāti, ko apliecinot eksāmenu rezultāti. Patiesībā izveidojusies dīvaina situācija - iepriekš IZM pārmetusi RD bezdarbību, ka tā neslēdz pustukšas skolas un tas atsaucas uz zināšanu kvalitāti, kas ir tiesa, bet tagad domei tiek pārmests, ka neļauj atvērt nepilnu 10. klasi. Katrā ziņā skolai iespēja tiek dota: vidusskolas statuss tiks saglabāts, bet mākslīgi 10. klasi atvērt neļaus.