Kaut arī Latvijā ir tradicionāli augsts izglītībā iesaistīto skolēnu un studentu īpatsvars, pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs samazinās, informē Centrālās statistikas pārvaldes Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļas pārstāve Anita Švarckopfa.
2009./2010. mācību gadā iesaistīto skolēnu un studentu īpatsvars septiņu līdz 23 gadu vecuma grupā bija 84,6 procenti, bet, piemēram, 2005. gadā šis rādītājs bija 91,2 procenti, ziņo LETA.
Tā kā valstī ir nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, gadu no gada samazinās to skolēnu skaits, kuri apgūst pamatizglītības mācību programmas (1.–9. klase). Pēdējos piecos gados audzēkņu skaits pamatizglītībā sarucis par 48 300, un šajā mācību gadā tas ir 179 400.
Izglītības un zinātnes ministrija pēdējos divos gados ir veikusi izglītības iestāžu reorganizāciju, kādēļ strauji ir samazinājies arī vispārizglītojošo skolu skaits – no 992 skolām 2007./2008. mācību gadā līdz 877 skolām 2009./2010. mācību gadā.
2009./2010. mācību gadā vidējo profesionālo izglītību apgūst 36 700 audzēkņu 85 izglītības iestādēs. Arī profesionālajā izglītībā vērojama līdzīga situācija kā vispārizglītojošo skolu sektorā. Pašreizējā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, profesionālo izglītības iestāžu skaits ir samazinājies par septiņām, bet audzēkņu skaits sarucis par 2159.
Savukārt augstāko izglītību Latvijā var iegūt 61 augstskolā un koledžā. Dati liecina, ka Latvijā jau ceturto gadu pēc kārtas turpinās studējošo skaita samazināšanās.
Tā kā vislielākais uzņemto studentu skaits bija laika periodā no 2004. līdz 2006. gadam, tad ir palielinājies 2009. gadā augstāko mācību iestāžu beigušo skaits. Augstākās mācību iestādes pērn absolvēja 26 000 studentu, kas ir par 1837 absolventiem vairāk nekā 2008. gadā.