Parastās un privātskolas cīkstas par naudu
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa 4,76 miljoni eiro gadā nav jāfinansē no valsts budžeta mērķdotācijas, jo tās lielākoties ir klasificējamas kā mazās skolas ar ļoti nelielu skolēnu skaitu un mazu klašu piepildījumu. Savukārt privāto skolu vadītāji ir pārliecināti, ka šīm skolām ir vieta Latvijas izglītības sistēmā un tiesības uz mērķdotāciju.
Šobrīd uz privātajām izglītības iestādēm neattiecas tie paši noteikumi, kas uz pašvaldību dibinātajām, lai saņemtu mērķdotāciju, akcentē LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, kura aktualizēja jautājumu par privātskolām Ministru kabineta komitejā. Viņa atzina, ka esot šokējis tas, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kurš LIZDA ieteikumu nodēvēja par pārāk revolucionāru, atļāvies teikt, ka tās ir elitāras skolas un tām jābūt īpašākai pieejai. (Arī labklājības ministrs Jānis Reirs postulēja, ka privātskolas bieži vien uztur vecāki, kuri maksā valstij lielākus nodokļus, tāpēc tāds solis nebūtu atbalstāms.) Tā esot klaja sabiedrības nevienlīdzības principu veicināšana un segregācija. Arodbiedrība neiebilstot pret privātajām izglītības iestādēm - veselīgai konkurencei vajag būt, taču iebilst, ka ir atšķirīgi finansēšanas saņemšanas principi: uz vieniem tiek attiecināta virkne MK noteikumu, bet no otriem nekas tāds netiek prasīts. Dati rāda, ka daudzās privātskolās 10. līdz 12. klašu posmā audzēkņi bieži vien ir pat tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, bet pašvaldību dibinātām skolām šajā posmā tiek prasīts ne mazāk kā 27. LIZDA domā, ka tas nav korekti - it īpaši laikā, kad arvien vairāk tiek aktualizēts jautājums par skolu tīkla optimizāciju. Tas nenozīmējot, ka šīm mācību iestādēm vajadzētu pilnībā atņemt finansējumu, uzsver I. Vanaga, taču piemērojot tās pašas prasības, kādas ir «parastajām» skolām, proti, nodrošināt lielāku skolēnu skaitu. Jo pats nozares ministrs, norādot, ka mazajās klasēs nereti kvalitāte pieklibo, jo trūkst konkurences, tāpēc rodoties jautājums - vai tas nebūtu attiecināms arī uz privātskolām? LIZDA uzskata, ka 4,7 miljonus eiro varētu izlietot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikam, nevienlīdzības mazināšanai pirmsskolas pedagogiem, sociālā atbalsta programmai vai augstskolu pasniedzējiem.
Paši privātskolu vadītāji par šādu arodbiedrības iniciatīvu sakās esam ļoti pārsteigti. Neviens neesot informējis viņus par šādu ieceri atņemt 4,76 miljonus eiro šai izglītības iestāžu daļai, Neatkarīgajai pauda Privātskolu asociācijas pārstāve Ināra Kalniņa. Viņa norādīja, ka šīs mācību iestādes pilda valsts pasūtījumu, ir akreditētas un atbilst visām prasībām. Vecāki paši izvēlas sūtīt savus bērnus šajās skolās, un acīmredzot tāpēc, ka to pakalpojumi viņus apmierina, pretējā gadījumā diez vai tērētu naudu un uzticētu atvases šo iestāžu pedagogiem. «Mēs tā žēlojam dzīvnieciņus, bet nespējam pieņemt, ka visi bērni nav vienādi un katram var būt savas vajadzības,» teica I. Kalniņa.
Arī Cēsu Jaunās skolas direktori Danu Narvaišu satrauc tas, ka visa centrā ir pedagogi, nevis bērni un viņu vajadzības. Viņa arī esot par to, ka algām jāaug, taču būtu vairāk jārunā par kvalitāti. Ja tomēr tiktu izdarīts, kā vēlas LIZDA, tas būtu solis atpakaļ tajā demokrātiskajā izglītības modelī, kāds ir šobrīd, un veicinātu tikai sabiedrības sašķelšanu. Tas atļauj vecākiem izvēlēties tās mācību iestādes, kuras viņiem patīk. Jā, nenoliedzami tāpat kā pašvaldību skolas, arī privātās atšķiras - arī finansējuma apjoma ziņā. Cēsu Jaunā skola kā biedrības dibināta nav no pelnošajām, pedagogi daudz strādā brīvprātīgi, un mērķdotāciju nogriešana būtu patiešām sāpīgs trieciens, akcentēja D. Narvaiša.