Koķe uzsver Lisabonas līguma nozīmi sportā

Šodien, 10.maijā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes lietu un kultūras ministru padomes sanāksmē, kas bija unikāla, jo pirmo reizi ES vēsturē formālajā ministru padomē tika skatīti ar sporta politiku saistīti jautājumi.

"Latvija atzinīgi novērtē Lisabonas līguma spēkā stāšanos, kas paaugstinājis ES Padomes un Eiropas Parlamenta lomu ar sportu saistītu jautājumu aktualizēšanā un risināšanā, un sveic Spānijas prezidentūru ar šo nozīmīgo notikumu," uzsvēra ministre, piebilstot, ka Lisabonas līguma pieņemšana radījusi iespēju starptautiski definēt vienotu ES sporta politiku, nosakot skaidru, efektīvu un sabiedrībai saprotamu sporta attīstības stratēģiju, kā arī akcentējot starptautisko sadarbību.

Prioritāti skatāmi jautājumi, kas saistīti ar sporta finansēšanu un investīcijām sportā, iespēju robežās sniedzot atbalstu gan t.s. "mīkstajām investīcijām", gan arī "cietajām investīcijām". "Latvija uzskata, ka ir nepieciešams kopīgs redzējums ES struktūrfondu līdzekļu mērķtiecīgai piesaistei sportā, jo mērķtiecīgas investīcijas aktīvu un veselīgu dzīvesveidu veicinošā infrastruktūrā ir investīcijas ilgtermiņa attīstībā, tādējādi sniedzot būtisku atbalstu iedzīvotāju veselības veicināšanai un darbaspēka kvalitātes uzlabošanai", norāda Koķe.

Noslēgumā ministre pauda cerību, ka kopīgu risinājumu meklējumi sportā pavērs plašākas iespējas visu vecumu ES iedzīvotājiem nodarboties ar sportu un sekmēt veselīgu dzīvesveidu.

Savukārt rīt, 11.maijā, ministru padomē tiks skatīti vairāki ar izglītību un jaunatnes politiku saistīti jautājumi, kā arī - gatavojoties 2010.gada 17.jūnija Eiropadomei, notiks ministru viedokļu apmaiņa par ES izglītības un apmācības pamatmērķu skaitliskajiem rādītājiem stratēģijas "Eiropas 2020" kontekstā. Pēcpusdienā ministre teiks runu Briselē notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā - Eiropas apaļā galda diskusijā par uzņēmējdarbības izglītību.

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais