NRA skaidro, vai gada prēmija skolotājam būs viens eiro

Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks paredz līdz 2022. gadam celt zemāko likmes slieksni līdz 900 eiro. Nākamajā mācību gadā tika solīti 710 eiro, taču nu izrādās, ka naudas tam nepietiek. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā iemeslu min pārāk kūtro izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, no tās trijos gados ir tikai 4,3 miljonu eiro pienesums. IZM iesaka šogad 1,4 miljonus eiro sadalīt kā prēmiju «uz galviņām» vispārējās izglītības iestāžu skolotājiem no tām 88 pašvaldībām, kas radījušas šo ekonomiju.

Tas būtu kā bonuss arī nākamajos gados tām vietvarām, kas veikušas optimizāciju, kā arī signāls tam, ka algas kāpums reāli panākams tad, ja tiek sperti adekvāti soļo no abām pusēm - ne tikai no valsts, valdības sēdē uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tam iebilst gan nozares arodbiedrība, gan Latvijas Pašvaldību savienība, norādot uz nevienlīdzīgu attieksmi un iespējamiem tiesu darbiem.

Lai gan šogad slēgtas un reorganizētas apmēram 60 skolas, ar to ir par maz, lai gūtu ievērojamu pedagogu mērķdotāciju ietaupījumu.

Turklāt daļa no izglītības iestādēm ir tikai «mainījušas izkārtni», saglabājot gan statusu, gan pedagogu skaitu, kas nav uzskatāms par optimizāciju. Jo summa - 4,3 miljoni eiro - ir 1,2% no 2018. gada pedagogu mērķdotācijas, un tā ir pārāk maza, lai ar to paceltu algas atbilstoši grafikam. Savukārt, lai realizētu grafiku, nākamajā gadā būtu vajadzīgi 17,4 miljoni eiro. K. Šadurskis pauda cerību, ka līdz 2020. gadam pašvaldības būs spērušas stingrākus soļus, lai varētu sasniegt tos skaitļus, kas minēti grafikā. IZM piedāvā vairākus variantus, kā rīkoties attiecībā uz grafiku - gan atstāt esošo likmi, gan palielināt, bet celt skolēnu un skolotāju skaita attiecību, gan nodrošināt 710 eiro tur, kur veikta skolu tīkla sakārtošana. Vēl viens no priekšlikumiem: sadalīt 1,4 miljonus eiro kā naudas balvas vai prēmijas gada beigās tajās pašvaldībās, kas izpildījušas vismaz vienu no kritērijiem - proti, valdības noteikto skolēnu un skolotāju skaita proporciju, vai veikušas mācību iestāžu optimizāciju, kas devusi reālu mērķdotācijas ietaupījumu.

Šobrīd jau 77 no 119 vietvarām jeb 332 no 662 izglītības iestādēm vidējā algas likme ir 710 eiro vai vēl vairāk. Lielākās problēmas esot mazajās skolās, kur vairākumam pedagogu neiznāk pat slodze. Šobrīd tikai 43% no visiem skolotājiem strādā slodzi un vairāk, bet liela daļa strādā tikai ceturto līdz trīs ceturtās no tās. Ministrs akcentēja, ka tur, kur nopietni piegājuši optimizācijai, piemēram, no divām vidusskolām izveidojot vienu, algas pedagogiem par likmi pacēlušās no 759 līdz 1000 eiro.

Kā rāda IZM sastādītā naudas sadales tabula, vislielākā summa prēmijām nonāktu Rīgai - 417 396 eiro, 94 623 eiro - Saldus novadam, 70 403 eiro - Dobeles novadam, Ventspils varētu tikt pie 40 052 eiro. Mazākas summas saņemtu Dundagas novads - 750 eiro, Strenču novads - 640 eiro, un Rojas novads - 588 eiro.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis norādīja, ka atbalsta prēmiju izmaksāšanu. Nav gan atbalstāma naudas novirzīšana tikai tiem skolotājiem, kam laimējies strādāt «pareizajā» skolā, tāpēc būtu jāizņem tie ierobežojumi, kas liedz saņemt piemaksas visiem. Ja tā paliks, to būšot ļoti grūti aizstāvēt Satversmes tiesā. Viņš arī uzsvēra, ka tā nedrīkstētu būt, ka pedagogu algas nekāpj līdzi vidējai darba samaksai valstī. Nedrīkst apsolīt 30 000 pedagogu celt algu, bet pēc tam pateikt, ka nekā nebūs.

Pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga vērsa uzmanību uz to, ka IZM runā tikai par prēmijām un naudas balvām, bet nemin ne vārda par algu celšanas grafiku. Arodbiedrība jau sākotnēji teikusi, ka no skolu tīkla sakārtošanas tik liela guvuma nebūs, lai kāpinātu darba samaksu. Taču nevarējuši iedomāties, ka ietaupītie līdzekļi tiks izmaksāti prēmijās, bet algu no 2018. gada 1. septembra palielināt nevarēs. Turklāt piemaksa nebūs ne pirmsskolām, ne speciālajām skolām, kur pedagogu trūkst visvairāk. Varbūt vajadzējis veikt aprēķinus, cik daudz naudas vajadzētu, ja palielinātu algu nevis uz 710, bet 690 vai 695 eiro. Neesot arī skaidrs, cik skolas būtu jāslēdz, lai šo algu grafiku varētu «pavilkt».