Daudzi pētniecības projekti paliek aiz svītras

© Publicitātes foto

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ka Latvijas zinātnei valsts atvēlētais rieciens kļuvis daudz biezāks: lūk, turpmākajos trijos gados paredzēts finansēt pētniecības projektus kopumā par 27,5 miljoniem eiro. Tomēr tas ir ļoti nepietiekami, to pierāda arī šā gada fundamentālo un lietišķo pētījumu konkurss, kurā tikai 16% no iesniegtajiem projektiem saņēma finansiālo atbalstu.

Šā gada pirmajā fundamentālo un lietišķo pētījumu konkursā piedalījās 397 projekti, pieprasot kopumā vairāk nekā 114 miljonu eiro. Konkurence uz 18 miljoniem eiro bija ļoti sīva, «virs kvalitātes sliekšņa» tika izvērtēti 287 iesniegumi jeb 73%, taču no tiem finansējumu ieguva tikai 61 projekts jeb 16%. Zaļo gaismu saņēma dažādu virzienu projekti, tiesa, atšķirīgā apjomā: dabaszinātnēs - 19, inženierzinātnēs un tehnoloģijās - 13, medicīnā un veselībā - 10, lauksaimniecībā, meža un veterinārajā jomā - 5, sociālajā - 7, humanitārajā un mākslas nozarē - 7. Piešķirtā nauda svārstās no 240 000 līdz 300 000 eiro, kas bija maksimālā pieejamā summa, skaidro Latvijas Zinātnes padomes (LZP) pārstāvis Arnis Kokorēvičs, piebilstot, ka finansējums jāapgūst triju gadu laikā no līguma parakstīšanas datuma (rezultāti tika izziņoti 10. jūlijā).

Visvairāk projektu (teju trešdaļa) līdz starta pozīcijām tikuši Latvijas Universitātei (LU) un tās zinātniskajiem institūtiem.

«Panākumi konkursā, kur projektu pieteikumus vērtēja starptautiska ekspertu komisija, apliecina LU zinātnieku izcilību, ideju kvalitāti un universitātes kā pētniecības organizācijas daudzpusību - projekti ir iegūti visos sešos zinātnes virzienos,» apliecina LU rektors Indriķis Muižnieks. Diemžēl vairāk nekā 100 starptautiski augstu novērtētu LU zinātnieku projektu palikuši aiz svītras, un tas nozīmē: bez projektu konkursa nepieciešams atjaunot arī valsts pasūtīto pētījumu programmu finansēšanas sistēmu. Tāpat atlases un vērtēšanas procesā noteikti iespējami uzlabojumi, piemēram, visu vienas jomas projektu savstarpēji salīdzinoša apspriešana kopējā ekspertu sanāksmē, kas palīdzētu novērst atsevišķu vērtējumu subjektivitāti.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir otra ražīgākā ar 11 projektiem. Tās zinātņu prorektors Tālis Juhna kā pozitīvu izmaiņu novērtē to, ka šis konkurss tiks rīkots katru gadu. Tie, kas nesaņēma atbalstu šajā, varēs uzlabot projektus un sniegt nākamgad. Salīdzinājumā ar iepriekšējo kārtību, kad finansējums tika piešķirts reizi četros gados, iespēja pretendēt reizi gadā ir daudz ilgtspējīgāks risinājums.

«Jā, skaitliski tas ir lielākais finansējums, kāds šajā programmā ir bijis. Bet tas ir tāpēc, ka tai tika pievienots finansējums no valsts pētniecības programmām. Divu līdz šim paralēli darbojošos programmu nauda ir apvienota vienā, tāpēc nevar īsti teikt, ka kopējais Latvijas zinātnes budžets būtiski pieaudzis. Jāatzīmē, ka dažas ministrijas, piemēram, Ekonomikas ministrija, ir paredzējusi papildu finansējumu jaunai valsts pētījumu programmai. Šim piemēram ir jāseko arī citām nozares ministrijām,» rosina T. Juhna.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) piedalījās konkursā ar 44 projektiem, no tiem atbalstīti tika trīs. No vienas puses, tas šķiet ļoti maz, taču, no otras puses, medicīnas un veselības zinātnē no desmit par labākajiem atzītajiem projektiem RSU ar saviem trim (un vēl vienā piedalās kā sadarbības partnere) ir labs rādītājs, uzskata RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa. Kā pareizu viņa atzīst to, ka dažādu nozaru projekti netika vērtēti «vienā katlā», bet gan katrs savā. Protams, tas, ka tikai 16% tiek līdz realizācijai, esot sāpīgi. Darbs taču tajā visā ielikts liels, un šādai programmai būtu summa jādubulto, akcentē A. Kiopa.

A. Kokorēvičs pieļauj, ka daudzi neatbalstītie projekti mēģinās pārvarēt atlasi ar otru piegājienu, un cer, ka to gatavotāji tomēr ņemšot vērā LZP ieteikumus, lai tos uzlabotu. Otrajā kārtā, kurai pieteikumu termiņš ir 20. augusts, būs pieejami 8,5 miljoni eiro, un, visticamāk, tas ļaušot atbalstīt aptuveni 40 projektus.