Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vēl nav atmetusi cerības panākt vienošanos ar valdību veidojošo partiju koalīciju par pedagogu atalgojuma palielinājumu, taču, ja tas neizdosies, 18. septembrī pie Saeimas gaidāma pedagogu protesta akcija. Par to vakar vienojās arodbiedrības padome.
«Mēs spersim vienu soli pirms protesta akcijas, vēršoties vēl vienu reizi pie izpildvaras un koalīciju veidojošām partijām ar aicinājumu tikties, lai meklētu kompromisa risinājumu šai situācijai,» pēc arodbiedrības sēdes, kurā pedagogi pauda atbalstu piketa organizēšanai, sacīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
«Mūsu mērķis ir panākt, lai tiktu pildīta Izglītības likumā noteiktā norma, kas nosaka, kādam jābūt pedagogu algu palielināšanas grafikam, kā arī īstenots pats valdībā apstiprinātais pedagogu algu paaugstināšanas grafiks.» I. Vanaga arī norādīja, ka protesta akcijas mērķis būtu atgādināt politiķiem pirms 12. Saeimas vēlēšanām dotos solījumus, kad visas partijas apņēmās risināt pedagogu samaksas jautājumus. «Tas ir atgādinājums par likuma nepildīšanu, solījumu aizmiršanu. Neesam sadzirdēti ne sarunās, ne vēstuļu kampaņā, tāpēc esam pieņēmuši lēmumu iziet ielās. Bet vēlreiz uzsveru, vispirms mēs aicinām uz sarunām, un, ja to iznākums būs pozitīvs, neviens ielās neies. Nav tā, ka pedagogu saime alktu iziet ielās, jo lēmums par piketu ir galēja izšķiršanās brīdī, kad konstruktīvā veidā nav panākts kompromiss.»
Ko no valdības un politiķiem vēlas panākt izglītības nozares darbinieki? Šāgada janvārī valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika posmam no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Darba samaksas pieaugums attiektos uz visiem pedagogiem, sākot no pirmsskolas skolotājiem līdz augstskolām. Šo lēmumu valdība pieņēma ar nosacījumu, ka algu pieaugums notiks, ja izpildīsies virkne «indikatoru» - galvenie no tiem - skolu tīkla sakārtošana un valsts ekonomiskā attīstība. Šis grafiks, kura izstrāde ir noteikta arī Izglītības likumā, paredz, ka šāgada 1. septembrī zemākajai mēneša darba algas likmei, kas pašlaik ir 680 eiro, jāpieaug līdz 710 eiro, savukārt nākamos gados grafikā paredzēts nedaudz straujāks šīs likmes kāpums. «Grafiku izstrādājām jau kā lielu kompromisu - tie ir 30 eiro, ko mēs sagaidām kā pielikumu,» tagad atzīst I. Vanaga. Tam būtu jāstājas spēkā jau no septembra, taču, izrādās, tagad valdībai ir citi argumenti, un, iespējams, šāda algas pielikuma nebūs. Formālais iemesls - nav izpildījušies «indikatori», pie kuriem algas jāpalielina. «Skolu optimizācijas process notiek, taču ir skaidrs, ka ar tajā ietaupītiem līdzekļiem nepietiek algu pieaugumam. Ekonomikā ir izaugsme, to neviens nevar noliegt, tāpēc, mūsuprāt, visi rādītāji liecina par labu pedagogu darba samaksas kāpumam,» sacīja I. Vanaga. Viņa atgādina, ka katru gadu pieaug minimālā alga un līdz ar tās kāpumu ministriem un deputātiem algas aug, tāpēc pedagogi uzdod jautājumu - kur ir solidaritāte, ja valstij nav naudas? Šā gada četriem mēnešiem algas palielinājumam nepieciešami 6,4 miljoni eiro, bet visam gadam - 19 miljoni eiro.