GADA APSKATS: Mācību satura tracinošās reformas
Šogad turpinājās viļņošanās izglītības jomā, kuru jau gadiem moka nebeidzamas un nepārdomātas reformas. Lielu satraukumu nozarē radīja jaunais mācību saturs, un kā auksta ūdens šalts nāca tā izstrādātāju iecere pamatskolā samazināt literatūras un mūzikas stundas. Arī centralizētais eksāmens matemātikā sašūmēja sabiedrību – tā rezultāti jau gadiem slīd lejup.
Apstiprinātās pirmsskolas izglītības vadlīnijas stājas spēkā no jaunā mācību gada. Arī pamatizglītības standarts saņēmis zaļo gaismu, un pēc Jaungada dienasgaismu varētu ieraudzīt vidējo izglītību regulējošais dokuments. Ja pirmsskolas dokuments īpašus iebildumus neradīja, tad pārmaiņas pamatizglītībā - gan. Piemēram, plāns ieviest jaunu mācību moduli - drāmu jeb izpildītājmākslu, kura nepieciešamību projekta Skola 2030 autori pamatoja ar to, ka tas ļaus skolēniem apgūt publiskās uzstāšanās un runas prasmes. Skolas gan neslēpa šaubas, vai izdosies atrast speciālistus, kas spēs to pasniegt. Taču lielākā neapmierinātība bija ar to, ka jaunais modulis noņems stundas literatūrai, atstājot tai tikai vienu nedēļā. Tika norādīts, ka bērni jau tā lasa maz, bet šādas izmaiņas varētu šo interesi vēl jo vairāk mazināt, jo daudziem bērniem vienīgā lasīšanas pieredze notiek tieši literatūras stundās. Valsts izglītības satura dienests (VISC) mierināja, ka drāma tieši veicinās lasītvēlmi un tajā varēs integrēt arī citus mācību priekšmetus. Tomēr skolotāju, literātu un sabiedrības skaļie iebildumi panāca literatūras «reabilitāciju» un esošā stundu skaita atjaunošanu. Līdzīgu šūmēšanos izsauca plāns apcirpt mūzikas stundas, un tikai pedagogu un citu nozarē strādājošo sašutums panāca šādas ieceres atsaukumu.
Līdzīgi kā pērn diskusiju virpulī nonāca centralizētais eksāmens matemātikā. Vidusskolēniem uzdevumi, it īpaši trešās daļas, izrādījās par grūtu, arī teicamniekiem tie izraisīja pamatīgas galvassāpes. To apliecināja arī vidējie rezultāti valstī, kas bija vēl zemāki nekā 2017. gadā, proti, no 34,9 procentiem noslīdot uz 34,6. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka labākais risinājums būs sadalījums pamata un padziļināta līmeņa pārbaudījumā. Turklāt ar 2020. gadu plānots kāpināt arī CE rezultātu indeksu - tam vajadzēs būt vismaz 40%, no 2025. gada - 50%, bet vēl pēc pieciem gadiem - 60%.
Arī mazākumtautību skolas skars pārmaiņas. Vidusskolā no 2021. gada mācības būs tikai latviešu valodā, bet pamatskolas posmā 7. līdz 9. klasēm būs jānodrošina mācības valsts valodā vismaz 80% apmērā, bet 1. līdz 6. klasēs - 50%.
Jau tradicionāli degpunktā bija pedagogu algas. Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska uzstādījums par darba samaksas paaugstinājumu ik pa laikam mainījās: te solīja lielāku summu tikai to pašvaldību skolām, kas optimizējušas savu skolu tīklu, te tomēr visiem. Vēl teju līdz jaunā gada sākumam nebija skaidrs, kas notiks, un pedagogi draudēja rīkot piketu. Galu galā IZM paziņoja, ka visiem pedagogiem būs gan 30 eiro algu pielikums, gan arī 88 pašvaldību, kas sakārtojušas izglītības iestāžu tīklu, skolotājiem - piemaksas. Darba samaksas kāpumam tika atrasti 6,7 miljoni eiro, piemaksām - 1,4 miljoni eiro.