Drīz vidusskolēni saņems centralizēto eksāmenu vērtējumus un pilnā sparā sākies dokumentu iesniegšana augstskolās, dažās šis process jau rit. Līdz ar to ir pēdējais brīdis saprast, kādā profesijā jaunietis sevi saredz nākotnē un izvēlēties atbilstošu studiju programmu.
Nesen portāla draugiem.lv aptaujā par iecienītākajiem studiju virzieniem gaidāmajā akadēmiskajā gadā starp pieciem populārākajiem ierindojās jurisprudence un diplomātija. Ar ko jārēķinās, kļūstot par juristu vai diplomātu, par darba tirgus interesi par šīm specialitātēm uz sarunu tika aicināts Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) asociētais profesors Pīters Gjortlers.
Kur citi redz problēmu
Viņš uzsver: "Lai kļūtu par profesionālu juristu vai diplomātu, pamata priekšnoteikumi ir zinātkāra un analītiski domājoša personība. Strādājot šajā jomā, ir būtiski neko neuztvert par pašsaprotamu, vienmēr noskaidrot, kādi ir situācijas apstākļi un kāpēc tie ir tādi, kādi ir. Tas ir pamats labām problēmu risināšanas prasmēm. Otra būtiskākā personības iezīme ir radošums – ir jāierauga iespējas un risinājumi tur, kur citi redz tikai problēmu."
P. Gjortlers ir pārliecināts, ka diplomātijas un jurisprudences speciālistiem šis ir profesionālo izaicinājuma laiks. "Jurisprudences un diplomātijas speciālistiem pretēji ierastajiem stereotipiem ir daudzpusīgs darbības lauks gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī."
Jāpalielina nozares profesionāļu skaits
Profesors teic, ka pieprasījums pēc augsta līmeņa profesionāļiem ir liels, īpaši krīzē un tai sekojošā jaunā izaugsmes posma laikā, kad jāpieņem svarīgi lēmumi. "Tieši lēmumu pieņemšanas procesā ir svarīgi profesionāļi, kuri redz problēmu plašākā spektrā. Tādēļ darba tirgū starpnozaru speciālisti kļūst arvien pieprasītāki – uzņēmēji, kuri saprot likumdošanu, un juristi, kuri saprot biznesu, tāpat arī diplomāti, kuri saprot sabiedrību, kuru tie pārstāv. Nākotnē pieprasījums pēc šādiem profesionāļiem arvien palielināsies ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Turklāt jauniešiem, kuri šobrīd uzsāks studijas jurisprudences un diplomātijas jomā, jau tuvākajos gados paveras unikālas darba iespējas, jo 2015. gadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Lai nepiedzīvotu atbilstošu valsts pārvaldes darbinieku deficītu un spētu nodrošināt administratīvo aparātu, tādām mazām valstīm kā Dānijai un Latvijai prezidēšanas laikā ir būtiski jāpalielina nozares profesionāļu skaits. Uzskatu, tā ikvienam jaunajam profesionālim ir fantastiska pieredze un profesionāls izaicinājums, uz ko tiekties," akcentē P. Gjortlers.
Maģistra grāds nav obligāts
Taujāts, vai abu profesiju pārstāvjiem maģistrantūra, doktorantūra ir obligāts nosacījums vai pietiek ar bakalaura grādu, RJA pārstāvis teic: "Atšķirībā no, piemēram, tādām profesijām kā ārsts vai zvērināts advokāts, kam ir citas prasības, reglamentēti kritēriji un speciālas apmācības, juristiem un diplomātiem maģistra un doktora grāds nav obligāta prasība, lai uzsāktu profesionālās darba gaitas. Nenoliedzami, tāds izglītības ceļš stiprina ikviena jaunā speciālista profesionālo profilu. Starpnozaru bakalauru studiju programmas ir stabils atspēriena punkts gan profesionālajai darbībai, gan tālākai izglītības izaugsmei. Pēc bakalaura grāda iegūšanas, jaunais profesionālis var lemt, kā audzēt savu profesionālo kapacitāti: vai nu izvēlēties turpināt starpnozaru studiju ceļu, vai jau specializēties uz konkrētu jomu darba tirgū."
Tiesas, ministrijas, parlamenti
Bet jautājumā par algu, kas nenoliedzami ir svarīgs faktors, kurš ietekmē izvēli par labu kādam arodam, P. Gjortlers summas, kaut vai aptuvenas nesauc, vien piebilst: "Nav noslēpums, ka kvalitatīva izglītība ir labākais pamats stabiliem un labiem ienākumiem. Protams, daži cilvēki iemanās pelnīt arī bez izglītības, taču tādu nav daudz. Uzskatu, ka mērķtiecīgi iegūta augstākā izglītība būtiski palielina iespējas iegūt gan interesantu un saistošu darbu, gan augstus ienākumus. Mūsu absolventi ir pieprasīti darba tirgū – viņi strādā ar starptautiska līmeņa jautājumiem, ceļo, un viņiem ir stabils dzīves pamats. Mūsu absolventus var sastapt juridiskajos birojos, tiesās, bankās, ministrijās un parlamentos – gan Latvijā, gan ārvalstīs. Būt juristam vai diplomātam nozīmē tikties ar cilvēkiem, izprast viņu idejas, palīdzēt viņiem tādā veidā, par kādu personas ir gatavas maksāt."
***
UZZIŅAI
Jurista profesijas raksturojums
Jurista profesijas pamatā ir problēmu risināšana un spēja laikus tās pamanīt, lai sekmīgi no tām izvairītos. Topošajam speciālistam jāpiemīt analītiskām spējām un zinātkārei. Tāpat jābūt orientētam uz sadarbību ar cilvēkiem – jāspēj ieklausīties iecerēs un problēmās, jābūt radošam problēmu risinājumu meklējumos, saskaņojot tos ar likumu. Tieši tādēļ starpnozaru zināšanas ir ļoti svarīgas – jo jābūt spējīgam saprast biznesa un politisko vidi, kurā problēmas risinājumam ir jāiederas.
Diplomāta profesijas raksturojums
Diplomāta profesijas pamats ir veicināt starpkulturālo komunikāciju un ārpolitikas līmenī piedalīties problēmu risināšanā, kā arī laikus no tām izvairīties. Daudzējādi tas ir līdzīgi kā jurista profesijā, taču starpnozaru pieejai šeit ir vēl būtiskāka nozīme, un tas paver daudz plašākas profesionālās izaugsmes iespējas.