Izglītība tehnikumā – arī pieaugušajiem un uzņēmumu darbiniekiem

SADARBĪBA. PIKC Liepājas Valsts tehnikums norisinās paneļdiskusija ar Liepājas uzņēmējiem, kuru vada audzēkņu pašpārvaldes prezidents un tehnikuma audzēknis Emīls Ozols © Publicitātes foto

Latvijā arvien vairāk uzņēmumu pieprasa kvalificētu darbaspēku, tāpēc pieaug arī profesionālās izglītības popularitāte jauniešu vidū. Kāda mūsdienās ir profesionālās izglības loma un kā mācību procesa laikā jaunieši iegūst nepieciešamās zināšanas darba tirgum, jautāju intervijā ar PIKC Liepājas Valsts tehnikums direktoru Agri Rupertu un audzēkņu pašpārvaldes prezidentu, 2. kursa reklāmas pakalpojuma komercdarbinieka profesijas audzēkni Emīlu Ozolu.

- Kāda ir profesionālās izglītības loma un popularitāte mūsdienās?

Agris: - Arvien vairāk tiek pieprasīti kvalificēti speciālisti, un Latvijā vispār arvien asāk tiek izjusts darbinieku trūkums, ikviens cenšas iegūt sev labāk atalgotu un prestižāku darbu, un tas, ka cilvēks ir ieguvis kādu noteiktu profesionālo kvalifikāciju, ir kā caurlaide tam, lai atrastu labāku darbu un saņemtu labāku atalgojumu. Pēdējā laikā arvien vairāk pieaug profesionālās izglītības prestižs, un nenoliedzami šeit liels nopelns ir tam, ka pēdējos Eiropas struktūrfondu plānošanas periodos ļoti liels finansējums tiek novirzīts tieši profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai, mācību tehniskās bāzes papildināšanai, kā arī dažādu veidu jaunu profesionālās izglītības programmu izstrādei, jo, attīstoties mūsdienu tehnoloģijām, izglītības attīstība nedrīkst atpalikt no tehnoloģiju attīstības. Cerams, ka arvien vairāk jauniešu pievērsīsies profesionālās izglītības ieguvei, jo mēs ļoti labi zinām, ka vispārējās izglītības iestādes mērķis ir sagatavot jauniešus turpmākām akadēmiskām studijām augstākās izglītības iestādēs un ne visi tie, kuri pašlaik mācās vispārējās izglītības iestādēs, ir cilvēki, kuri ir tendēti uz akadēmisko augstāko izglītību, respektīvi, zinātnes virzīšanu un attīstīšanu.

PIKC LIEPĀJAS VALSTS TEHNIKUMS PĀRSTĀVJI viesojas Igaunijā, Tallinā, lai piedalītos Interreg projekta InForM (Innovation Framework for Challenge Oriented Intelligent Manufacturing) sākuma sanāksmē / Publicitātes foto

Emīls: - Jā, es arī, protams, piekritīšu tam, ka šī popularitāte palielinās, tieši attīstoties iespējām mācību programmās apgūt modernākās iekārtas, apgūt jaunākās mācību programmas, kuras vispārizglītojošās izglītības iestādes nepiedāvā, un tieši tas, man šķiet, ir tas galvenais aspekts, kāpēc jaunieši interesējas, kādas ir šīs iespējas, ko piedāvā profesionālās izglītības iestādes.

- Šobrīd bieži ir dzirdams jēdziens - modulārās izglītības programmas. Ar ko modulārās izglītības apmācības forma atšķiras no tradicionālās? Kāda ir tehnikuma pieredze modulāro izglītības programmu īstenošanā?

A.: - Profesionālās izglītības ieguve tiek balstīta tagad jau pavisam uz citiem principiem, nekā tas bija iepriekš. Profesionālās izglītības iestādēs tāpat kā vispārizglītojošās skolās tika mācīti mācību priekšmeti, taču pēdējos gados arvien vairāk profesionālās izglītības iestādes pāriet uz modulārās izglītības programmu īstenošanu. Modulārā izglītības programma no tradicionālajā izpratnē izglītības programmas atšķiras ar to, ka netiek vairs mācīti profesionālie mācību priekšmeti, bet tiek mācīti moduļi, kas ir nepieciešami noteiktai kvalifikācijai. Modulis var sastāvēt no vairāku priekšmetu sintēzes, un modulī, atšķirībā no mācību priekšmeta, var mācīt vairāki skolotāji. Mums ir pieredze, ka atsevišķos moduļos šo moduli palīdz apgūt jauniešiem trīs, četri un pat vairāk skolotāju, un, runājot par PIKC Liepājas Valsts tehnikums pieredzi modulārās izglītības programmās, jāsaka, ka iepriekšējā Eiropas struktūrfondu plānošanas periodā deviņpadsmit mūsu skolas skolotāji bija iesaistīti modulāro programmu izstrādē, un šis ir jau trešais mācību gads, kopš mēs īstenojam tehnikumā modulārās programmas. Šobrīd no divdesmit vienas izglītības programmas, kādas tehnikumā ir iespējams apgūt, divpadsmit izglītības programmas tiek īstenotas pēc modulārās izglītības programmas apguves principa, un ar katru gadu programmu skaits tikai palielinās.

E.: - Mācoties pēc modulārās izglītības programmu principa, man personīgi kā audzēknim ir daudz labāk izprotams tieši manas profesijas piedāvājums un tas, kas tieši tiks no manis gaidīts nākotnē. Apgūstot tikai vienu priekšmetu, pasniedzēja zināšanu spektrs nespēj būt bezgalīgs - šī modulārā izglītības programma dod iespēju iegūt no katra pasniedzēja maksimāli lielāko zināšanu skaitu, jo, apgūstot jebkuru profesiju, tu nespēj vienā priekšmetā iekļaut visu. Mācoties pēc modulārās izglītības programmu principa, palielinās ne tikai izpratne, ko es darīšu pēc skolas, bet tas arī liek aizdomāties, ka varbūt es pats varu veidot savu uzņēmumu vai iesaistīties kāda cita veida darbībās.

- Lai izglītojamie sekmīgāk apgūtu un iepazītu izvēlēto profesiju, profesionālās izglītības sistēmā ar katru gadu lielāks izglītojamo skaits tiek iesaistīti DVB (darba vidē balstītu) mācību procesā. PIKC Liepājas Valsts tehnikums dod iespēju izglītojamajiem no otrā kursa iegūt zināšanas un praktiskās iemaņas. Kādi, jūsuprāt, ir ieguvumi un trūkumi?

E.: - Lielākais ieguvums noteikti ir tas, ka jau otrajā kursā, kad ir aptuveni izprasti pamati savai specialitātei, var redzēt, kā tos izmantot reālā darba vidē. Ir iespēja būt birojā prakses laikā, runāt ar cilvēkiem, kuri savu darbu dara ilgstoši, kuriem ir daudz plašāka pieredze, uzzinot daudz tāda, ko, iespējams, mācību procesā nav bijis laika apskatīt. Trūkums varētu būt tas, ka ļoti daudz uzņēmumu nav vēl gatavi iesaistīties darba vidē balstītu mācību sistēmā, jo nav pārliecināti, vai jaunieši tam ir gatavi.

A.: - PIKC Liepājas Valsts tehnikums ar katru gadu palielinās to audzēkņu skaits, kuri apgūst savu izvēlēto profesiju tieši darba vidē balstītu mācību procesā. Mēs esam iesaistījušies arī Eiropas struktūrfonda finansētā projektā, ko administrē Latvijas Darba devēju konfederācija, par darba vidē balstītu mācību īstenošanu. Jāsaka, ka tik tiešām mēs redzam, ka šī izglītības forma līdztekus modulārajai izglītībai ir visveiksmīgākais risinājums, kā jaunietis var apgūt tieši tās kompetences, kas ir nepieciešamas darba tirgū. Kā jau Emīls pieminēja, varbūt ne visi uzņēmēji līdz galam vienmēr izprot darba vidē balstītu mācību būtību un to labumu, ko tas dod ne tikai jaunietim, kurš apgūst profesiju, bet arī uzņēmējam. Tādēļ ir ļoti daudz jāstrādā ne tikai ar jauniešiem, bet arī ar uzņēmējiem, un tāpēc mēs vismaz divas reizes gadā rīkojam tikšanos ar konkrētas nozares uzņēmuma pārstāvjiem, kur popularizējam darba vidē balstītu mācību ideju. Jāsaka, ka arvien vairāk uzņēmēju to izprot, jo agrāk bija šķērslis - lai īstenotu darba vidē balstītas mācības, uzņēmuma pārstāvim, kurš strādā ar jauniešiem, ir jābūt ar pedagoģisko izglītību, bet tagad, pateicoties atkal citam Eiropas struktūrfonda finansētam projektam, kurā mēs esam iesaistījušies, Liepājas pilsētas un reģiona uzņēmumu pārstāvjiem ir iespēja projekta ietvaros ar projekta finansējuma palīdzību apgūt pedagoģisko izglītību, lai viņi varētu būt par darba vidē balstītu mācību vai arī prakšu vadītājiem uzņēmumos atbilstoši pastāvošajai likumdošanai. Runājot par trūkumiem - trūkumi ir bijuši arī praksēs iepriekšējos gados, kad jaunietis dodas praksē uz uzņēmumu un tur nedara to, kas viņam būtu bijis jādara. Varbūt dažreiz praktikants uzņēmumā tiek uzskatīts par bezmaksas darbaspēku, kuram var likt darīt darbus, ko ikdienā nav kam darīt. Ar katru gadu arvien vairāk jaunieši, nonākot reālā darba vidē, jau zina, ko viņi vēlas iegūt no darba vidē balstītām mācībām, un, ja viņi redz, ka uzņēmumā nesaņem to, kas viņiem ir nepieciešams profesijas apguvei, tad ir arī bijuši gadījumi, kad jaunieši maina prakšu vietas. Tomēr ne tikai jaunieši zina, ko vēlas, arī uzņēmēji saprot, ka jaunieši ir viņu potenciālais darbaspēks nāktonē un atkarībā no tā, kādu uzņēmums būs veidojis tēlu par sevi šo jauniešu acīs, tāds arī būs šī uzņēmuma tēls visā sabiedrībā, kas ietekmēs to, vai palielināsies vai, gluži otrādi, samazināsies šī uzņēmuma konkurētspēja, salīdzinot ar citiem šīs pašas nozares uzņēmumiem. Jāatzīst, ka mēs kā tehnikums nodarbojamies ne tikai ar savu audzēkņu izglītošanu, mums nākas izglītot arī uzņēmumus un pieaugušos.

- Mācību gads tuvojas noslēgumam, un jaunieši izvērtē savas turpmākās izglītības iespējas. Kāpēc viņiem vajadzētu mācīties PIKC Liepājas Valsts tehnikums?

E.: - PIKC Liepājas Valsts tehnikums es ieteiktu izvēlēties, jo mūsu kompetento pasniedzēju pulks ir ļoti liels, pasniedzēji ir ļoti zinoši savā specialitātē un nav tāda pasniedzēja, kurš kādā brīdī atteiks palīdzību. Pasniedzēji iesaista jauniešus dažādās aktivitātēs, kā arī tehnikumā tiek rīkoti dažādi semināri, treniņi, var gūt informāciju no dažādām iestādēm, jo tiek aicināti dažādi uzņēmēji no Liepājas, kas stāsta par uzņēmumu un tā piedāvātajām iespējām. Skola strādā ne tikai tādēļ, lai jaunieši iegūtu izglītību, bet arī lai jaunieši skaidri redzētu savu nākotni, absolvējot šo skolu. Tehnikums ļoti nāk pretī jauniešu attīstībai. Es uzskatu, ka PIKC Liepājas Valsts tehnikums ir viena no labākajām izvēlēm - kompetenti pasniedzēji, atrodies blakus jūrai, un šeit ir īsākās ziemas Latvijā.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais