"Izglītība ir sāpīga un jūtīga tēma, ko politiķi apzinās. Demogrāfiskā un ekonomiskā situācija nav pateicīga izglītības nozarei, jo neizbēgami, sasniedzot zemāko dzimstības punktu, nākas slēgt skolas un domāt, kā optimizēt budžetu. Šie jautājumi daudziem ir svarīgi, jo skolas ir nozīmīgi infrastruktūras objekti, kas pēdējo gadu laikā piedzīvo vērienīgas pārmaiņas," uzskata socioloģisko pētījumu firmas Latvijas fakti direktors Aigars Freimanis.
Viņš ir pārliecināts, ka tieši šie iemesli izskaidro faktu, kāpēc politisko partiju priekšvēlēšanu programmās ir atrodams salīdzinoši nedaudz solījumu par to, kas nākotnē notiks ar izglītību.
Sola labas algas
Liela daļa arī turpmāk nodrošināšot izglītības iegūšanu valsts valodā, taču, piemēram, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā apņēmušies pievērsties augstākās izglītības eksportam un sola augstu atalgojumu. "Mēs paplašināsim iespējas augstākās izglītības eksportam krievu un angļu valodās. Mediķu, skolotāju un policistu algām ir jābūt pietiekami augstām, lai saglabātu kvalificētus kadrus un spētu piesaistīt jaunus speciālistus."
Algu jautājumam pieskaras arī Ražots Latvijā, kas uzskata, ka "skolotāja darba samaksai jāatbilst skolotāja spējām". Šī partija īpaši izceļ tehnisko izglītību. "Valsts mērķis ir kļūt par industriālu valsti, un bez tehniskas izglītības tas nav iespējams."
Savukārt politisko partiju apvienība Atbildība sola "attīstīt tādu augstākās izglītības kvalitāti, kas spētu konkurēt arī starptautiskā līmenī. Saskaņot augstskolu programmas ar tautsaimniecības attīstības plānu, lai izbeigtu valsts budžeta līdzekļu tērēšanu darba tirgū maz pieprasītu speciālistu sagatavošanā".
Tiecas uz izcilību
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tuvāko gadu laikā cels "profesionālās izglītības prestižu un stiprinās izglītības iestāžu materiālo bāzi, izmantojot ES fondu finansējumu, pilnvērtīgi īstenojot finansēšanas principu nauda seko skolēnam, [centīsies] panākt pedagogu darba samaksas pieaugumu".
Tāpat ZZS kā patstāvīgu mācību priekšmetu visās skolās cer ieviest Latvijas vēsturi, būtiski palielināt sporta un dziedāšanas lomu mācību procesā.
Partiju apvienība Par labu Latviju (PLL) nodrošinās katram kvalitatīvu bezmaksas izglītību līdz augstskolai. Attiecībā uz augstāko izglītību PLL ir ambiciozi plāni – "panāksim, ka vismaz viena Latvijas universitāte sasniedz tādu izglītības un zinātniskās pētniecības kvalitātes līmeni, lai tiktu iekļauta Eiropas 100 labāko universitāšu reitingā".
Īpašu uzmanību zinātnei pievērš Par prezidentālu republiku, kas uzskata, ka "zinātne ir augstas pievienotās vērtības avots, tai līdzekļus žēlot nedrīkst. Zinātnes attīstības pamats ir valsts pasūtījums un ar to saistīto izgudrojumu patentēšanas finanšu nodrošinājums".
Patriotiskā audzināšana
Lai arī partijas apzinās, ka radikāli izglītības sistēmu nav iespējams mainīt, vairākas politiskās apvienības tuvāko gadu laikā sola aktivizēt patriotisko audzināšanu. Tā Daugava – Latvijai sola "nodrošināt obligāto vidējo izglītību, pastiprinot Latvijas vēstures mācīšanu, aktivizēt patriotisko audzināšanu".
Līdzīgs uzstādījums ir arī apvienībai Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kas skolās strikti iestājas tikai par latviešu valodas lietošanu. "Valsts apmaksāta izglītība būs tikai valsts valodā, mazākumtautībām mācot attiecīgās tautas vēsturi, tradīcijas un kultūru pašu valodā. Veicināsim, lai valsts un pašvaldību finansētās skolas par pirmo un otro svešvalodu izvēlētos tikai Eiropas Savienības oficiālās valodas." Šīs partijas politiķi nav aizmirsuši pieskarties arī tādam jutīgam jautājumam, kā lauku skolu saglabāšana. "Saglabāsim lauku skolas – gan izmantojot datorizētu tālmācību, gan veidojot skolas par lielāku skolu filiālēm."
Nekā jauna
Ar šāgada un pirms četriem gadiem tapušajām partiju programmām ir iepazinusies arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere, kura atzīst, ka nekādu būtisku atšķirību politiķu solījumos nav. "Solījumi ir vispārīgi un nekonkrēti. Neviens nevar pateikt, ko tieši darīs, lai to īstenotu. Programmas ir teorētiskas, nevis praktiskas, jo, piemēram, neviens neatbild, kādā veidā tiks nodrošināta pedagogu palikšana valstī," secina LIZDA pārstāve.
Arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra ir iepazinies ar partiju priekšvēlēšanu programmām: "Neviena partija tīrā veidā dzīvē neveido savu politiku, jo tas ir koalīcijas, vairāku partiju kopīgas sadarbības kompromisa variants.