Ārkārtējā situācija: mācoties attālināti, tiek rūpīgāk pārbaudīts plaģiātisms

© Rūta Kalmuka/F64

Covid-19 krīzes ietekmē Latvijā un citviet Eiropā pieaudzis pieprasījums pēc programmnodrošinājuma plaģiātisma pārbaudei. Lai uzraudzītu tālmācībā saņemto zināšanu kvalitāti, pasniedzēji un studenti visā pasaulē sākuši aktīvi izmantot plaģiātisma kontroles rīkus, liecina "Plag.lv" dati.

"Mūsu uzņēmējdarbības rādītāji karantīnas ietekmē strauji auguši. Vispārpieņemto drošības ierobežojumu dēļ dažāda līmeņa mācību iestādes strādā attālinātā režīmā, kas veicinājis plaģiātisma noteikšanas programmas lietošanas nepieredzētu pieaugumu," atklāj "Plag.lv" pārstāvis Arturas Vinckevičus.

Aizvadītā mēneša laikā pieprasījums pēc "Plag" nodrošinājuma visā pasaulē palielinājies par vidēji 200 procentiem, un tas ir rekordliels rādītājs, norāda uzņēmumā. Dažādās valstīs situācija atšķiras, piemēram, Itālijā kontroles aktivitāte, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, palielinājusies par 60 procentiem, Spānijā - par 320 procentiem. Absolūto skaitļu izteiksmē, Polijā pagājušajā mēnesī tika pārbaudīti 60 tūkstoši tekstu, kas ir par 70 procentiem vairāk nekā salīdzinošajā periodā.

"Veicām starptautisku aptauju, lūdzot mācībspēku un studentus raksturot tālmācības procesa praktisko pusi konkrēti viņu izglītības iestādē. Secinājums - vairumā gadījumu pasniedzēji iet vieglāko ceļu, uzdodot lielu daudzumu rakstu darbu. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai lasītu lekcijas vai mācītu kā parasti, pasniedzēji liek studentiem strādāt patstāvīgi," atklāj A. Vinckevičus, piebilstot, ka šī pandēmija atspoguļo, cik nesagatavota attālinātai apmācībai ir akadēmiskā vide.

Uzņēmumā uzskata, ka rakstu darbi ir ierasta prakse mācību procesā, taču tai nevajadzētu kļūt par mācību pamatmetodi.

Latvijā situācija ar tālmācību gan ir krietni labāka nekā vairumā Rietumeiropas valstu - plaģiātisma kontroles pieaugums šeit sastāda 15%, savukārt Lietuvā - septiņus

Latvijā

Šonedēļ līdz uzsniga pirmais sniegs un uz Latvijas ceļiem nonāks šovasar Latvijas autoceļu uzturētāja noliktavās savesta Marokas sāls. Taču īsi pirms aukstā laika iestāšanās atklājās, ka vienā no noliktavām sāls ir pārāk mitrs. Tomēr Latvijas valsts autoceļu uzturētājs atradis iespēju, kā, iespējams, slikto sāli kaisīt uz autoceļiem, informē raidījums "Nekā personīga."