Pieņemtas jaunās sporta politikas pamatnostādnes
Jaunās sporta politikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam kā mērķi nosaka izglītojamo skaita palielināšanu sporta interešu izglītības programmās no 44 786 skolēniem bāzes gadā līdz 50 000 skolēnu 2027.gadā.
Kā izriet no minētajām pamatnostādnēm, papildus mērķis tiek noteikts apturēt aptaukošanos gan bērniem no septiņu gadu vecuma, gan Latvijas iedzīvotājiem, kā arī no 18,8% līdz 22% palielināt to pusaudžu īpatsvaru, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vismaz vienu stundu dienā.
Pamatnostādņu viens no mērķiem ir nodrošināt iespēju ikvienam bērnam, jaunietim un iedzīvotājam iesaistīties fiziskās aktivitātēs.
Kā norādīts dokumentā, ir svarīgi nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm.
Papildus tiek norādīts, ka svarīgi nodrošināt iespēju ikvienam iedzīvotājam iesaistīties regulārās fiziskās aktivitātēs un veselību veicinošos sporta pasākumos, kā arī veidot iedzīvotāju izpratni par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā.
No iepriekš minētajiem sporta politikas virzieniem par prioritāru tiek atzīts mērķis attīstīt bērnu un jauniešu sportu.
Pie vēlamajiem rezultātiem ir sporta infrastruktūras pieejamības nodrošināšana. Tiek noteikts, ka līdz 2027.gadam jāizstrādā un jāatbalsta piecu sporta infrastruktūras objektu projekti, kā arī jārekonstruē desmit sporta infrastruktūras objekti.
Sekojoši šī gada laikā tiks veiktas esošās sporta infrastruktūras nozīmīguma un ietekmes novērtējums, identificējot valsts nozīmes sporta bāzes, definējot prioritāri atbalstāmo sporta infrastruktūras objektu finansiālā atbalsta mehānismu ar mērķi veicināt objektu ilgtspējību, noslodzi un ekonomiski pamatotu darbību.
Papildus no 2023.gada līdz 2027.gadam plānots atbalstīt pašvaldībās esošās sporta infrastruktūras pielāgošanu, atjaunošanu brīvpieejai, kā arī brīvpieejas sporta laukumu izveidi, saskaņā ar sporta infrastruktūras attīstības stratēģiju.
Sporta politikas mērķis ir no 27% līdz 35% palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz vienu vai divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, kā arī no 25,4% līdz 28% palielināt iedzīvotāju īpatsvaru, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vismaz 30 minūtes dienā divas reizes nedēļā.
Pamatnostādņu īstenošanas rezultātā ilgtermiņā no 24% līdz 20% mazinātos to iedzīvotāju īpatsvars, kas min invaliditātes vai slimības iemeslu kā šķērsli dalībai fiziskās aktivitātēs.
Lai nodrošinātu sporta un fiziskās aktivitātes aktīvai un veselai sabiedrībai, no 2023.gada līdz 2027.gadam iecerēts nodrošināt sporta interešu izglītības programmu pieejamību visās vispārējās izglītības iestādēs, lai pēc pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas ietverto mācību stundu beigām 1.-12.klašu audzēkņi varētu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
Vienlaikus tiks nodrošināta divu gadu ūdens kompetences programmas ieviešana un apguve vispārējās izglītības iestāžu sākumskolas audzēkņiem, kā arī īstenota programma "drošība uz ūdens", kuras mērķis ir ieviest mācību saturu vispārējās izglītības iestādēs peldēšanas prasmes un ūdens kompetences apmācībai.
Sporta politikas uzdevums arī ir stiprināt sadarbību ar diasporu, lai piesaistītu jaunos talantus, veicinātu ieguldījumus, starptautisko sadarbību un inovācijas, kā arī atbalstīt tautas sporta tradīciju kopšanu diasporā un īstenot pasākumus iedzīvotāju iesaistei brīvprātīgajā darbā sporta nozarē.
Papildus Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinās pētījumu bērnu un jauniešu, studentu, tautas sporta, senioru sporta, prāta sporta, parasporta un pielāgotā sporta jomā.