Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šonedēļ tomēr daļēji piekāpusies eksakto zinātņu nozarei, atrodot kompromisu jautājumā par obligāta fizikas eksāmena ieviešanu – solot, ka 2025. gadā, beidzot vidusskolu, viens no dabaszinātņu eksāmeniem būs jākārto vismaz optimālajā līmenī, vēsta lsm.lv.
Darba devēji ceļ trauksmi, ka darba tirgū ļoti trūkst cilvēku ar dabaszinātņu zināšanām, un arī statistika rāda, ka samērā strauji turpina samazināties to vidusskolas beidzēju skaits, kas kā izvēles eksāmenu izvēlas kārtot fiziku vai citus eksaktos mācību priekšmetus.
Pirms diviem gadiem, 2020. gadā, eksāmenu fizikā izvēlējās kārtot 896 pēdējo klašu beidzēji, pērn 796, un 2022. gadā - vien 648 audzēkņi, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) dati.
VISC vadītāja Liene Voroņenko norādīja: “Varu pateikt, ka samazinājums ir noticis profesionālajās izglītības iestādēs. Faktiski vispārējā izglītībā - vidusskolās, ģimnāzijās - mēs redzam kārtotāju skaita stabilizāciju. Noteikti, ka tā ir kovida ietekme, jo tā ir tomēr brīva izvēle - kārtot eksāmenu vai nē.”
Darba devēju organizācijas uzstājīgi pieprasījušas ieviest obligātu eksāmenu kādā no dabaszinātņu mācību priekšmetiem, uzskatot, ka tad tos mācīs kvalitatīvāk un skolēni būs motivētāki saprast arī grūto mācību vielu.
Tam līdz šim nepiekrita nozares ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”), kas tagad atzinusi, ka tomēr negribīgi piekritusi kompromisam.
“Mēs esam atraduši kompromisu. Un kompromiss ir tāds, ka līdz 2025. gadam tiks nodrošināts, ka vidusskolā viens dabaszinātņu eksāmens būs jākārto, vidusskolu beidzot.
Tas ir kompromiss pie kāda mēs esam nonākuši,” atzīmēja Muižniece.
Līdz tam tiks sagatavoti mācību līdzekļi, sakārtoti dabaszinību kabineti. Muižniece esot jau uzdevusi ministrijas darbiniekiem izstrādāt grozījumus atbilstošajos noteikumos, lai to varētu īstenot no 2025. gada.
Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps skaidroja: “No mūsu puses ir ļoti svarīgi, ka mēs diezgan savlaicīgi skolēniem iezīmējam, ka tomēr būs šāds te obligātais eksāmens - ķīmija, fizika, bioloģija vai dabaszinātnes.
Lai viņi jau šobrīd saprot, ka ir jākoncentrējas, jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo tas ne tikai nodrošinās viņiem šīs te pamata zināšanas, bet arī kalpos par pamatu uzņemšanai augstskolās.”
Pieprasījums darba tirgū pēc šīs nozares speciālistiem ir milzīgs, taču interese par studijām šajā jomā - samērā maza. Tāpat starp eksakto zinātņu studentiem ir viens no lielākajiem atbirumiem, kas nozīmē, ka samērā daudzi līdz augstākās izglītības iestāžu absolvēšanai nemaz netiek.