Ģimnāzijas direktors brīdina par satraucošo situāciju jaunajā mācību gadā

Kalvāns norādīja, ka katru dienu viņš kā direktors kādas citas skolas direktoram atņem kādu skolotāju, kā rezultātā būs skolas, kurās ne visiem mācību priekšmetiem būs skolotāji, kuri vadīs mācību stundas.

Kalvāns uzsvēra, ka skolas direktors ir atbildīgs par efektīvu resursu izmantošanu, taču direktors nevar uzņemties atbildību par neesošiem resursiem.

Viņš pauda pārliecību, ka jaunā pieeja pedagogu mērķdotāciju sadalei pasliktinās situāciju tajās pašvaldībās, kurās skolu tīkls ir sakārtots. "Uzskatu, ka nedrīkst pasliktināt finanšu situāciju tajās skolās, kas jau ir sakārtotas un veiksmīgi strādā. Es aicinu izglītības un zinātnes ministri atteikties no solidaritātes izlīdzināšanas politiku, lai netiktu sodītas tās pašvaldības, kuras jau ir sakārtojušas skolu tīklu," aicināja Kalvāns.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka patlaban skolas ir pieteikušas teju 1000 vakances.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure vērsa uzmanību uz to, ka 70% Latvijas pašvaldību skolu tīkls jau esot sakārtots. Pierīgas pašvaldībās - Ādažos un Mārupē - skolās nevar uzņemt visus bērnus, tādēļ viņiem ir jādodas mācīties uz Rīgas skolām, kas ir nevienmērīgas reģionālās attīstības sekas. Viņa atgādināja, ka vadības deklarācijā ir noteikts, ka 1.-6.klašu skolēniem mācības ir jānodrošina iespējami tuvu mājām.

Dundure aicināja valdības pārstāvjus neizplatīt mītu, ka, sakārtojot skolu tīklu, varētu iegūt 100 miljonus eiro. "Lai iegūtu 100 miljonus eiro, Latvijā būtu jāslēdz pilnīgi visas skolas," pauda Dundure.

Viņa uzsvēra, ka, slēdzot skolas, ir jābūt valsts programmai autobusu iegādei, jo esošie skolēnu autobusi ir nolietojušies, kas arī prasīs ievērojamus līdzekļus.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) piebilda, ka nav pieļaujama situācija, ka augstskolas lektora atalgojums ir zemāks par pamatskolas skolotāja atalgojumu. Viņa aizrādīja, ka, ieviešot jauno mācību saturu, skolotājiem nav nodrošināti mācību līdzekļi un katrs skolotājs ir spiests izdomāt teju velosipēdu no jauna, kas rada lielu papildu slodzi skolotājiem.

Ņemot vērā sociālo partneru iebildumus par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto pedagogu mērķdotācijas sadales reformu, izglītības ministre Anita Muižniece (K) piekrita tikties pirmdien, 20.jūnijā, lai vēlreiz mēģinātu rast labāko pieeju pedagogu mērķdotācijas sadales jaunajai kārtībai, nepasliktinot to skolotāju finansiālo situāciju, kuri strādā lielajās pašvaldībās, kuras jau ir sakārtojušas skolu tīklu, kā arī valsts ģimnāzijās.

Kā vēstīts, LIVA nav apmierināta ar lielāko skolu dotāciju iesaldēšanu, kas pamatā skars Rīgu un Pierīgu. Savukārt valsts ģimnāzijas neapmierina, ka tām ne vien nav palielināts, bet pat tiek samazināts dotācijas koeficients, lai arī šīs skolas nodrošina augstus mācību sasniegumus.

Asociācija atzīmē, ka tiek piedāvāts neskaidrs regulējums par "kvalitātes daļas piemaksu", par ko neesot īsti saprotams, kam un par ko šādas piemaksas varētu piešķirt.

Tāpat Kalvāns uzskata, ka plānotā 0,5% līdz 1% piemaksa pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu nav motivējoša, lai pašvaldības tiešām virzītos uz to optimizēšanu.

Lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, LIZDA biedri ceturtdien pie Saeimas ēkas rīkoja piketu.

Argumentējot LIZDA lēmumu "iziet ielās", arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauž nostāju, ka IZM izstrādātā naudas pārdales reforma ir pretrunā ar politiķu iepriekš lemto. Jaunās pārmaiņas, ko pedagogiem piedāvā IZM, esot nekonsekventas. Tas attiecoties gan uz bāzes summu, no kuras tiks rēķināts algas pielikums, gan uz koeficientiem, kas tiks piemēroti pedagogu algām.

Vanagas vērtējumā, "IZM manipulē ar cipariem", "uz papīra" solot finansējuma pieaugumu par vairāk nekā 8%, taču praksē ieviešot 2,5% pieauguma griestus. Tas nozīmējot, ka algu pieauguma, "kāds tika solīts iepriekš un ar kādu pedagogi rēķinājās", nebūs. "Atbildīgā ministrija mūs nesadzirdēja saskaņošanas sanāksmēs, neņēma vērā mūsu iebildumus, tādēļ ir pienācis laiks iziet ielās un runāt vēl skaļāk. Politiķi nepilda iepriekš solīto, lai gan galvenais, ko mēs pieprasām, ir konsekvence, doto solījumu pildīšana un iespēja prognozēti rēķināties ar situācijas attīstību nākotnē," uzsver LIZDA priekšsēdētāja.