Ministre pikta par pedagogu plānoto streiku
Plānotais pedagogu streiks septembrī tikai radīs papildu noslogojumu skolotājiem, kuri vēlēsies turpināt pildīt savus darba pienākumus, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) preses konferencē par izglītības aktualitātēm 2022./2023.mācību gadā sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Viņa apgalvoja, ka šī valdība ir konsekventi pildījusi savus solījumus par atalgojuma nodrošināšanu un tiek veiktas dažādas darbības, lai skolotājiem nodrošinātu pēc iespējas labāku darba vidi.
Papildus, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos notikumus un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz izglītības nozari, Muižniece uzskata, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) plānotā streika organizēšana nav īsti atbildīga rīcība pret valsti.
Tomēr ministre norādīja, ka saprotot arodbiedrības mērķi cīnīties par labākiem darba apstākļiem.
Ministre atgādināja par jauno pedagogu atalgojuma modeli "Skolēns pašvaldībā", kuru ieviešot, mērķis bijis radīt taisnīgu atalgojuma sistēmu, kur skolotājs par līdzvērtīgu darbu saņem līdzvērtīgu atalgojumu.
Papildus ministre atgādināja, ka, uzklausot visu pušu viedokļus, šobrīd tiek piedāvāts pakāpeniski pāriet uz sabalansētu skolotāju darba slodzi 60:40. Jaunā darba slodze tiktu panākta līdz 2027./2028.mācību gadam, katru gadu par diviem procentpunktiem samazinot pedagogu kontaktstundu skaitu.
Papildus Valsts Izglītības satura centrs (VISC) esot apkopojis mācību resursus, kurus pedagogi var izmantot, mācot skolēnus. Kā būtisku faktoru VISC vadītāja Liene Voroņenko pieminēja trīs platformas - "mape.skola2030.lv", "skolo.lv" un "tavaklase.lv", kas palīdzēs skolotājiem veiksmīgāk organizēt un plānot nodarbību plānu un izglītības materiālu saturu.
Kā ziņots, LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.
Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Kā skaidro Vanaga, arodbiedrība nepiekrīt IZM piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Kā ziņots, LIZDA šīs vasaras sākumā rīkoja protesta akciju, pēc kuras paziņoja, ka aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Kā skaidroja Vanaga, arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, jo politiķi nespējot šādu protestu laikā "atrast kompromisu" un pildīt LIZDA prasības.