Panākta vienošanās par Daugavpils Universitātes integrāciju Latvijas Universitātē

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) esot panākta vienošanās par Daugavpils Universitātes (DU) integrāciju Latvijas Universitātē (LU).

Ministrija informē, ka arī turpmāk DU misija būs saistīta ar valsts un reģiona izaugsmes izaicinājumu risināšanu.

Sarunā piedalījās pārstāvji no IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta un DU rektorāta, un visi dalībnieki esot vienojušies, ka Daugavpils pilsētā un visā reģionā ir jānodrošina kvalitatīvs studiju un pētniecības piedāvājums, kas risina reģiona attīstības izaicinājumus un piedalās kvalitatīva cilvēkkapitāla sagatavošanā visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs.

IZM apgalvo, ka ministrija un DU esot vienisprātis, ka tieši LU ir piemērotākais sadarbības partneris, jo abu augstskolu apstiprinātās stratēģiskās specializācijas jomas un pētniecības virzieni ir viens otru papildinoši.

Vienošanās rezultātā saskaņoto tālākās attīstības koncepciju DU rektorāta pārstāvji esot pārrunājuši ar augstskolas fakultāšu un zinātnisko institūtu vadību, kura savukārt konceptuāli esot piekritusi redzējumam par DU nākotni. Paredzamas diskusijas arī augstskolas padomē un senātā.

IZM skaidro, ka par minēto vienošanos informēta LU vadība, kas esot paudusi atbalstu abu universitāšu integrācijai.

Patlaban DU integrācija LU ir labākā no IZM piedāvātajām augstskolu apvienošanas iespējām, komentē DU rektore Irēna Kokina.

Viņa arī atzīst, ka ir izsīkuši spēki pārliecināt IZM par nepieciešamību saglabāt DU autonomiju. Turklāt neapvienošanās gadījumā augstskola zaudētu Atveseļošanas fonda finansējumu.

IZM piedāvājusi DU apvienoties arī ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA), taču šādu piedāvājumu DU noraidījusi, jo RTA specializējusies inženierzinātnēs, kas vairāk sader ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) stratēģiskās specializācijas virzienu, kamēr DU stratēģiskie specializācijas virzieni ir saderīgāki ar LU.

Kokina apliecina, ka vismaz trīs gadus DU tiek apsolīta zināma autonomija. DU varēs īstenot visas studiju programmas, saglabāsies arī mācībspēki. Rektore uzskata, ka studenti būs ieguvēji, jo viņi varēs apgūt visas esošās programmas uz vietas Daugavpilī un viņiem nekas būtiski nemainīsies.

DU jau patlaban ar LU ir kopīgas doktorantūras un maģistrantūras studiju programmas. Kokina atzinīgi novērtē līdzšinējo sadarbību ar LU rektoru Indriķi Muižnieku, kurš arī ir paudis gatavību DU integrācijai LU.

Rektore pieļauj, ka, esot kopā ar LU, abām augstskolām būs lielākas iespējas piesaistīt finansējumu zinātnes pētījumiem.

Augstākās izglītības padomē vēl neesot skatīts jautājums par DU integrāciju LU.

Jau ziņots, ka koalīcijā ir atšķirīgi viedokļi par DU pievienošanu LU.

"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka AS iebilst priekšlikumam DU pievienot LU, jo partiju apvienība neatbalsta sasteigtus un nepārdomātus soļus. AS ieskatā, augstākajai izglītībai un zinātnei, tajā skaitā, ārpus galvaspilsētas, ir jāattīstās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) piedāvā stiprināt DU, sasaistot to ar kādu no Latvijas centrālajām augstskolām. Kā piemēru valdības vadītājs minēja Stokholmas ekonomiskās augstskola filiāli Rīgā, kurā iespējams iegūt izglītību līdzvērtīgā kvalitātē kā Zviedrijā.

Premjers šajā kontekstā akcentēja, ka valstij un sabiedrībai pēc vairāk nekā četru gadu diskusijām ir jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai vēlamies kaut ko mainīt, lai uzlabotu rezultātu, vai vēlamies konkurētspējīgu izglītību skolās un vai vēlamies Eiropas līmenī konkurētspējīgu augstāko izglītību vai nē.

Ar atsevišķiem izņēmumiem nedz skolu, nedz augstskolu sistēma nedod nepieciešamo rezultātu, uzskata Kariņš.

Premjers atzīmēja, ka diskusijas par Čakšas piedāvājumu attiecībā uz DU vēl turpināsies.

NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Klotiņš pauda, ka jāizvērtē, kāds reorganizācijas modelis DU būtu labākais, ņemot vērā, ka ir svarīgi, lai arī Latgalē ir spēcīga augstākā izglītība. Viņaprāt, iespējams, jāskatās uz Augstskolu likumā paredzēto iespēju DU iekļaut zinātnes augstskolu sistēmā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka izmeklēšana, kas ir sākta par iespējamām nelikumībām DU, ir jānoved līdz rezultātam. Klotiņš cer, ka tiesībsargājošās iestādes drīzumā izmeklēšanu pabeigs.

Latvijā

Pēc ANO datiem, vardarbība pret sievietēm un meitenēm joprojām ir izplatītākais cilvēktiesību pārkāpums pasaulē, par ko arvien biežāk runā. Taču ir vēl kāds vardarbības veids, par kuru tiek runāts samērā reti - tā centrā ir vīrietis, pret kuru emocionālo vai fizisko vardarbību vērš sieviete, vēsta 360TV ziņas “Ziņneši”.