Pedagogu atalgojums vairs nav noteicošais faktors, kas ietekmē jauno cilvēku vēlmi strādāt skolā

Pedagogu atalgojums vairs nav galvenais iemesls, kādēļ jaunie cilvēki neizvēlas darbu skolā, uzskata pašvaldību vadītāji.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātē (LU), starp uzskaitītajiem iemesliem izskan sabiedrībā izplatītie mīti par skolotāja profesiju, nepietiekams atbalsta personāla skaits skolās, lai spētu kvalitatīvi īstenot iekļaujošo izglītību, nepietiekams līdzsvars starp vecāku un skolēnu pienākumiem un tiesībām, kā arī metodisko materiālu un atbalsta trūkums skolotājiem.

Aizvadītajā nedēļā LU un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji tikās ar novadu pašvaldību un izglītības pārvalžu vadītājiem, lai diskutētu par pedagogu sagatavošanu un tālākizglītību.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) dekāne, profesore Linda Daniela LU filiālē Cēsīs tikās ar Cēsu, Valmieras, Limbažu, Smiltenes, Siguldas, Saulkrastu, Valkas, Alūksnes, Gulbenes un Balvu novadu pašvaldību pārstāvjiem.

Padziļinātu ieskatu Vidzemes reģiona izglītības jomas aktualitātēs un izaicinājumos sniedza Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV), Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") un Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže, Smiltenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs un Siguldas novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Sigita Upmale.

Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Vidzemē trūkst pedagogu eksakto zinību mācību priekšmetos un ir nepietiekams atbalsta speciālistu - sociālo pedagogu un psihologu - skaits. Tāpat reģiona skolām nepieciešami mūzikas, mākslas un sporta skolotāji, sarežģīti ir atrast arī skolu direktorus. Lai pēc iespējas aizpildītu trūkstošās vakances, izglītības pārvaldes nodrošina skolotājiem gan papildu piemaksas, gan dienesta dzīvokļus, gan ceļa izdevumu kompensāciju un veselības apdrošināšanu.

Šī bija otrā šāda tikšanās. Pirmā diskusija notika 12.oktobrī LU filiālē Bauskā un tajā piedalījās Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Olaines, Ķekavas, Ogres, Salaspils, Ropažu, Ādažu, Jūrmalas un Mārupes pašvaldību izglītības jomā iesaistītie.

Sarunu cikls novembrī turpināsies arī citos Latvijas reģionos. Tikšanos noslēgumā, ņemot vērā diskusijās izskanējušos ieteikumus, iecerēts sagatavot rīcības plānu to ieviešanai.