Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kā arī augstākās izglītības iestādes: Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), Vidzemes Augstskola, Ventspils Augstskola, Juridiskā koledža, Ekonomikas un kultūras augstskola, LBTU Malnavas koledža, Latvijas Kultūras koledža, Biznesa vadības koledža, Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža parakstījušas vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kurā aicina nekavēties ar konceptuālā ziņojuma sagatavošanu “Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju” (konceptuālais ziņojums), lai augstākās izglītības iestādēm ir iespēja savlaicīgi sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām. Tāpat tiek aicināts nekavēties ar pakāpenisku pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, ziņo Inese Pabērza.
Augstākās izglītības iestādes, kā arī darba devēju un uzņēmēju organizācijas ilgstoši iestājas par to, lai augstākās izglītības politika būtu vērsta uz savstarpējā uzticībā balstītu pieeju, kas ļauj augstskolām īstenot katrai savu stratēģiju un mērķus, tādējādi veicinot lielāku elastību augstākās izglītības piedāvājuma attīstībā un vienlaikus atsakoties no pārregulācijas un augsta birokrātiskā sloga.
Tāpēc vēstules parakstītāji vērš IZM uzmanību un aicina nekavēties ar pāreju uz institucionālo akreditāciju, kas sekmētu augstākas izglītības iestāžu stratēģisko specializāciju un to koncentrēšanos uz mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, vienlaikus stiprinot to iekšējās kvalitātes vadības sistēmas, paverot ceļu augstākās izglītības iestādēm uz daudz elastīgāku darbību, kas sekmēs to starptautisko konkurētspēju un augstākās izglītības eksportu.
Vēstules parakstītāji arī uzsver, ka, ņemot vērā straujās izmaiņas nozaru attīstībā un pieaugošo konkurenci augstākās izglītības tirgū, ir nepieciešams atteikties no birokrātiski sarežģītās, dārgās un mūsdienu dinamiskajai videi neatbilstošās akreditācijas sistēmas augstākajā izglītībā.
Šobrīd novērtēšanas un akreditācijas procedūras nereti pārsniedz pusotru gadu, turklāt prakse liecina, ka dažkārt akreditācijas process ilgst vēl ievērojami ilgāk. Esošā sistēma uzliek ievērojamu birokrātisko slogu, kā arī patērē lielus finanšu un cilvēkresursus, kurus augstākās izglītības iestādes varētu lietderīgāk izmantot attīstības jomā, lai uzlabotu to darbības efektivitāti un konkurētspēju.
Tāpēc tiek atbalstīta pāreju uz institucionālo akreditāciju, jo tā vērtē augstākās izglītības iestādi kā kopumu un piedāvā rekomendācijas, ņemot vērā visu tās izglītības piedāvājumu un citus tās darbības aspektus. Šo iemeslu dēļ augstskolas kvalitāti būtu nepieciešams novērtēt institucionāli, kas ļautu pilnvērtīgāk izmantot tās autonomiju, tai skaitā elastīgi atvērt jaunas studiju programmas un pielāgot esošās, lai tās atbilstu ekonomikas un darba tirgus prasībām.
Vienlaikus vēstules parakstītāji aicina konceptuālajā ziņojumā skaidri definēt kopējo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, uzskatāmi parādot visas kvalitātes nodrošināšanas procedūras un to mijiedarbību, tajā skaitā parādot, kā sistēmā ienāks jaunas programmas un kas notiks laika periodā līdz kārtējai institucionālajai akreditācijai. Būtiski konceptuālajā ziņojumā ietvert arī skaidru redzējumu par kopīgo programmu/grādu akreditāciju t.sk. ar ārvalstu augstākās izglītības iestādēm, kā arī par to, vai plānots arī institucionālās akreditācijas ietvaros vērtēt arī konkrētus studiju virzienus vai studiju programmas.