No nākamā gada visiem pedagogiem būs vienāda zemākā stundas likme

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Lai nodrošinātu Satversmes tiesas (ST) lēmuma izpildi, pirmsskolas pedagogu zemākā darba algas likme no 2024.gada 1.janvāra būs 9,54 eiro, otrdien nolēma valdība. Ministru kabineta 18.aprīļa rīkojumā "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim" tika noteikts, ka no nākamā gada 1.janvāra pirmsskolas izglītībā zemākā vienas stundas likme būs 9,04 eiro. Vienlaikus ST jūnija nogalē atzina Ministru kabineta (MK) noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024.gada 1.janvāra. Līdz ar to no 2024.gada 1.janvāra zemākā vienas stundas likme visiem pedagogiem būtu nepieciešams noteikt 9,54 eiro. Lai nodrošinātu ST lēmuma izpildi, tika atbalstīts IZM priekšlikums precizēt bāzes izdevumus 2024.-2026.gadam, paredzot tos palielināt 2024.gadam un turpmāk ik gadu par 6 841 753 eiro. Savukārt IZM iesniegtajā prioritārā pasākuma pieteikumā par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas otrajam solim nepieciešamo finansējumu no nākamā gada 1.janvāra, ministrija iekļāva arī pirmsskolas pedagogu zemākās vienas stundas likmes palielinājumu līdz 9,54 eiro, paredzot šim mērķim novirzīt vēl papildu 9 487 231 eiro. Arī šis priekšlikums tika atbalstīts. Tādējādi kopumā ST lēmuma izpildei piešķirts papildu finansējums 16 328 984 eiro apmērā. Bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai finanšu līdzekļi rodami no pašvaldību budžetiem, kas pēc IZM aplēsēm indikatīvi veido 26,2 miljonus eiro. Iepriekš Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka ar ST spriedumu par pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes regulējuma neatbilstību Satversmei novērsta nevienlīdzība pret vairāk nekā 12 000 izglītības darbinieku.

Ministru kabineta 18.aprīļa rīkojumā "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim" tika noteikts, ka no nākamā gada 1.janvāra pirmsskolas izglītībā zemākā vienas stundas likme būs 9,04 eiro.

Vienlaikus ST jūnija nogalē atzina Ministru kabineta (MK) noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024.gada 1.janvāra. Līdz ar to no 2024.gada 1.janvāra zemākā vienas stundas likme visiem pedagogiem būtu nepieciešams noteikt 9,54 eiro.

Lai nodrošinātu ST lēmuma izpildi, tika atbalstīts IZM priekšlikums precizēt bāzes izdevumus 2024.-2026.gadam, paredzot tos palielināt 2024.gadam un turpmāk ik gadu par 6 841 753 eiro. Savukārt IZM iesniegtajā prioritārā pasākuma pieteikumā par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas otrajam solim nepieciešamo finansējumu no nākamā gada 1.janvāra, ministrija iekļāva arī pirmsskolas pedagogu zemākās vienas stundas likmes palielinājumu līdz 9,54 eiro, paredzot šim mērķim novirzīt vēl papildu 9 487 231 eiro. Arī šis priekšlikums tika atbalstīts. Tādējādi kopumā ST lēmuma izpildei piešķirts papildu finansējums 16 328 984 eiro apmērā.

Bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai finanšu līdzekļi rodami no pašvaldību budžetiem, kas pēc IZM aplēsēm indikatīvi veido 26,2 miljonus eiro.

Iepriekš Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka ar ST spriedumu par pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes regulējuma neatbilstību Satversmei novērsta nevienlīdzība pret vairāk nekā 12 000 izglītības darbinieku.

Latvijā

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem līdz šim ir papildus deklarēti maksājamie nodokļi 5,7 miljonu eiro apmērā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.