Kā skolēni vērtē iespēju atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apgūšanas?

© Depositphotos

Skolēni varēs atteikties mācīties krievu valodu. Šādus likuma grozījumus rīt skatīs Saeima pēdējā lasījumā. Ja jaunieši sāks masveidā izmantot šo politiķu piedāvāto iespēju, izglītības sistēmu gaida jauns un liels satricinājums. Jo krievu valodu kā otru svešvalodu pašlaik apgūst vairāk nekā puse skolēnu. Bet citu svešvalodu skolotāju, piemēram, vācu vai franču, jau tagad trūkst. “360TV ZIŅneši” devās uz skolu lai saprastu situāciju uz vietas.

Krievu valodas stundas Latvijas skolās vēl notiek pēc ierastā saraksta. Bet drīzumā viss varētu mainīties. Vai tas tā notiks, ir atkarīgs no pašiem skolēniem un viņu vecākiem.

Jaunā likuma redakcija paredz, ka skolēni no ceturtās līdz astotajai klasei citu otro svešvalodu varēs sākt apgūt jau no nākamā mācību gada. Lai tas tā varētu notikt, vecākiem būšot jāuzraksta iesniegums. Daži Ziņnešu uzrunātie astotās klases skolēni Rīgas Juglas vidusskolā tiešām gatavi no krievu valodas atteikties. Bet nebūt ne politisku iemeslu dēļ.

Atteikties no krievu valodas varēs arī devītklasnieki. Šādā gadījumā viņu pamatskolas atestātos figurēs vidējā atzīmē, kas tiks izskaitļota par gandrīz pieciem krievu valodas apgūšanas gadiem. Pusotru mēnesi pirms pamatskolas pabeigšanas, devītklasnieki atteikties no krievu valodas negrasās.

Kas par to visu sakāms pašiem skolēniem, skaties video!

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais