Tiesībsargs un mediķi norāda, cik agri būtu pieļaujams sākt mācību stundas

Tiesībsargs līdz nākamā gada 31.martam aicina valdību noteikt, ka mācību stundas, konsultācijas, fakultatīvajās nodarbībās skolās nevar sākties agrāk par plkst.8, informē Tiesībsarga birojs.

Viņa aicinājumam pievienojušies arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) mediķi.

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka šādas izmaiņas līdz šim veikt liedzis izpratnes trūkums par pilnvērtīga miega ietekmi uz bērna veselību, attīstību un uzvedību, tai skaitā atbildīgajās ministrijās.

Jansona ieskatā, vēlamais scenārijs būtu, lai pamatskolā mācību stundas sāktos no plkst.8.30, bet vidusskolās - no plkst.9. Šobrīd valsts nenosaka mācību sākuma laiku izglītības iestādēm, tādējādi skolām ir rīcības brīvība šajā jautājumā, atzīmē tiesībsargs.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzsver, ka pārāk agrs mācību sākuma laiks, sevišķi pusaudžiem, var ietekmēt viņu tiesības uz pilnvērtīgu miegu, veselību un attīstību. "Tādēļ viena no mūsu rekomendācijām Ministru kabinetam ir izstrādāt tādas vadlīnijas pašvaldībām, vecākiem un skolēniem, kas veicinātu izpratni par miega nozīmi bērna attīstībā un tāda mācību sākšanas laika noteikšanu, kas atbilstu bērnu labākajām interesēm," pauž Grāvere.

BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra pārstāvji skaidro, ka miegs ir izdzīvošanai vitāli svarīgs process tāpat kā pilnvērtīgs uzturs vai elpošana. Miegam ir liela nozīme atmiņas veidošanā, emociju apstrādē un smadzeņu attīstībā, atzīmē BKUS.

Slimnīcā norāda, ka nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs var ietekmēt bērna psihoemocionālo un fizisko veselību, kā arī pasliktināt sekmes un panākumus mācību procesā.

BKUS īpašu vērību aicina pievērst tieši pusaudžu tiesībām uz pilnvērtīgu miegu. Slimnīcā norāda, ka pusaudžu vecumā smadzeņu darbībā notiek dažādas izmaiņas, piemēram, aizkavējas melatonīna izdale, tādēļ jaunietim miegainības sajūta iestājas vēlāk nekā pieaugušajam. Šīs izmaiņas smadzenēs kopā ar vides un psihosociālajiem faktoriem var izraisīt bezmiegu vai aizkavēto miega - nomoda fāzes sindromu.

Savukārt nepietiekams miega daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt smadzeņu funkcionēšanu, kurā skolēns var nebūt spējīgs kontrolēt emocijas, atzīmē BKUS. Tas savukārt var veicināt psiholoģiska vai psihiatriska rakstura problēmas, kas vēl vairāk pasliktina miegu. Balstoties uz pieredzi un zinātniskajiem pierādījumiem, BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciālisti stingri atbalsta vēlāku skolas sākumu pusaudžiem.

Lēmums pamatskolā noteikt mācību laika sākumu no plkst.8.30 un vidusskolas vecuma bērniem plkst.9.00 būtu liels solis jauniešu veselības nodrošināšanā, pauž slimnīcā.

Tiesībsargs atzīmē, ka pārbaudes lietā izvērtējis, ko atbildīgās ministrijas ir darījušas, lai uzlabotu bērnu tiesības uz pilnvērtīgu miegu, kā mācību sākšanās laiks ietekmē bērnu veselību un vai ir nepieciešamas izmaiņas likumos.

Birojā norāda, ka Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās atbildes liecina, ka valstī noteikt vienotu mācību stundu sākuma agrāko pieļaujamo laiku kavē izpratnes trūkums par pilnvērtīga miega ietekmi uz bērna veselību, attīstību un uzvedību.

Veselības ministrija norādījusi, ka tā "joprojām uzskata, ka katrs cilvēks ir individuāls un katram ir savi individuālie bioloģiskie ritmi, [..] un atkārtoti vēlas uzsvērt, ka neviens vienotais mācību laika sākuma laiks nevar pilnībā apmierināt visu skolēnu vajadzības un bioloģiskos ritmus."

Abas ministrijas jautājumā par izglītības iestāžu mācību sākšanās laiku prioritāti piešķir izglītības iestāžu un vecāku vajadzībām, kas ir pretrunā bērna labākajām interesēm, norāda birojā.

Šī nav pirmā reize, kad tiesībsargs aktualizē jautājumu par mācību stundu sākuma laiku - tiesībsargs jau 2017.gadā vērsās abās ministrijās un aicināja noteikt izglītības iestādēm vienotu mācību stundu sākuma agrāko pieļaujamo laiku.

Birojā norāda, ka tiesībsarga rekomendācijas cieši sasaucas ar skolēnu vecāku aptaujas rezultātiem par mācību sākuma laiku skolās un skolēnu nokļūšanu uz skolu. Izvērtējot aptaujā sniegtās atbildes, secināts - jo agrāk bērnam ir jāceļas uz skolu, jo biežāk vecāki aptaujā atzinuši ietekmi uz bērna mācību procesu.

Piemēram, vecāki visbiežāk norādījuši uz neapmierinātību ar bērna miega daudzumu tajos gadījumos, kad bērnam jāceļas laikā no plkst.5 līdz plkst.5.59 (65%-70%). Turpretī visretāk neapmierinātība pausta anketās, kurās atzīts, ka bērns ceļas laikā no plkst.7 līdz plkst.7.59 (22%-24%).

Tiesībsarga ieskatā mācību stundu sākumam vajadzētu būt tādam, kas ļautu visa vecuma bērnus modināt ne agrāk par plkst.7.

BKUS arī ir norādījusi vidējo stundu skaitu, kas bērniem un jauniešiem nepieciešams pilnvērtīgam miegam - no septiņiem līdz 13 gadiem tās ir deviņas līdz 11 stundas, bet no 14 līdz 18 gadiem - astoņas līdz desmit stundas.

Birojā atzīmē, ka pieredze rādot, ka mazus, sākumskolas vecuma, bērnus vecākiem var būt vieglāk motivēt doties gulēt savlaicīgi, nekā tas ir pusaudžu vecumā - tās ir katra vecuma attīstības iezīmes. Tādēļ tieši pusaudžiem, tiesībsarga ieskatā, būtu vēlams nodrošināt tādu mācību stundu sākumu, kurā ņemti vērā šie objektīvie faktori.

Savukārt vecākiem, tiesībsarga ieskatā, vēlams izvērtēt, vai bērnam mācīties izglītības iestādē, kas atrodas tālu no viņa dzīvesvietas. Proti, vai ceļā katru dienu pavadītais laiks ļauj bērnam nodrošināt pietiekamu atpūtu un nepieciešamās miega stundas. Tas, kā norāda birojā, attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kuros skolēnam ir iespēja mācīties dzīvesvietai tuvākā izglītības iestādē.