Izglītības kvalitātes monitoringa attīstībā ieguldīs 21 miljonu eiro
Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā līdz 2029.gada nogalei ieguldīs 21,288 miljonus eiro, liecina otrdien valdībā pieņemtais noteikumu projekts.
Finansējumu plānots novirzīt, lai izstrādātu, testētu un ieviestu jaunus sistēmas rīkus, kā arī pilnveidotu esošos, lai tos varētu lietot visos izglītības līmeņos un veidos. Pašlaik sistēma aptver tikai vispārējo un profesionālo, kā arī daļēji augstāko izglītību.
Lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, plānots izstrādāt rīkus, piemēram, monitoringa darbus 3. un 6.klašu grupās, kā arī pirmsskolā, kas novērtēs viņu pamatprasmes, piemēram, lasītprasmi un rēķinpratību. Individuālu skolēnu snieguma novērtējums ļaus pedagogiem un skolas vadībai saprast, kādās jomās konkrētiem izglītojamiem ir nepieciešams atbalsts, klāstīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Līdz 2029.gada nogalei būtu jāizstrādā vismaz deviņi rīki, no kuriem četri - tuvākā gada laikā.
Savukārt, lai regulāri iegūtu datus par labbūtības situāciju izglītības iestādēs un plānotu atbalstu valsts, pašvaldību un skolas līmenī, paredzēta ikgadēja skolēnu un pedagogu labbūtības aptauja, iesaistot skolēnus, vecākus, pedagogus un skolu vadību.
Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas vajadzībām arī plānots pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS) un Valsts pārbaudes informācijas sistēmu. Iecerēts, ka VIIS publiskais portāls būs galvenais publisko datu informācijas centrs lietotājiem. Tajā būs pieejama aktuālā statistika, atskaites, kartes, rīki, analītika, nacionālo un starptautisko izglītības pētījumi, kā arī saiknes ar citiem datu avotiem un datu bāzēm.
Datu vizuālizācijai un tematiskam datu skatījumam dažādām lietotāju grupām līdz 2028.gada nogalei tiks izstrādāti, digitalizēti un ieviesti monitoringa sistēmas analītiskās informācijas paneļi. IZM norādīja uz vajadzību pēc vienprātības nozarē un sabiedrībā kopumā, kas ir galvenie rādītāji izglītības kvalitātei un to veidojošajiem raksturlielumiem.
Līdz ar izglītības kvalitātes monitoringa attīstību pašvaldību atbalstam iecerēts izveidot datu analītiķu tīklu. Sagaidāms, ka līdz 2028.gada nogalei katrā pašvaldībā būs vismaz viena persona, kas būs sagatavota datu apstrādei un analītikai. Lai sākotnēji aizvietotu trūkstošo datu analītiķu vakances pašvaldībās, IZM piedāvā kā datu analītiķus piesaistīt doktorantus, tiem maksājot stipendijas līdz 1000 eiro mēnesī.
Šogad plānots izsludināt iepirkumu mācību programmas datu apstrādei un analītikai pašvaldību izglītības ekspertiem, bet līdz 2026.gada nogalei IZM sola izstrādāt un aprobēt rīcības algoritmu pašvaldībām monitoringa īstenošanai un izglītības kvalitātes pilnveidei.
Monitoringa sistēmas attīstīšanā IZM sadarbosies ar Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Tāpat plānota sadarbība ar Centrālo statistikas pārvaldi.
IZM plāno izveidot arī Izglītības kvalitātes padomi, kurā piedalīsies pārstāvji no nozares departamentiem un dažādu nozaru eksperti. Tā darbosies divos līmeņos - pirmajā līmenī tiks lemts par rīcības plānu apzināto problēmu risināšanai, bet otrajā līmenī notiks sarunas, piemēram, par gala rezultāta atspoguļošanu. Padomes darbība tiks finansēta katras iestādes pamatfunkciju ietvaros.
Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstīšanai plānots atvēlēt 21 288 711 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda "Plus" finansējumu 18 095 404 eiro un valsts budžeta finansējumu - 3 193 307 eiro.
Tā kā šobrīd pieejami ir 3 187 055 eiro, papildu nepieciešamo summu IZM plāno pārdalīt no citām programmām, tai skaitā 11 870 694 eiro no pasākuma "Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām".