Majoru pamatskola šodien plkst.17 ar literāru uzvedumu "Manas vecās skolas somas stāsts" svinēs skolas 130 gadu jubileju, aģentūru LETA informēja Jūrmalas pašvaldībā.
Majoru pamatskolas jubilejas svinībās piedalīsies Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības jautājumos Ilmārs Ančāns ("Mūsu zeme").
Majoru pamatskolas sākums ir 1879.gadā atvērtā Dumpja privātskola. 1882.gadā tiek dibināta Majoru-Dubultu labdarības biedrība, kuras mērķis ir skolas uzturēšana un mazturīgo bērnu izglītošana, tāpēc 1883.gadā biedrība nopērk zemi Majoros. 1883.gada 14.augustā skolai tiek likts pamatakmens, jau 11.decembrī skolu iesvēta, un mācības sākas 1884.gada 1.janvārī.
Skolā nav plašāku telpu, kur varētu notikt dažādi sarīkojumi, tāpēc Labdarības biedrība 1899.gadā veic lielāku pārbūvi - otrajā stāvā tiek ierīkota plaša zāle ar skatuvi. Skola kļuvusi tāda, kādu to 1903.gada 17.jūnijā redz Rainis un daudzi citi latviešu kultūras darbinieki.
20.gadsimta gaitā skolas ēka būtiski nemainās. Iecere par rekonstrukciju rodas 80.gadu beigās, jo skola kļuvusi par šauru - tajā ir tikai astoņi klašu kabineti un mācības var notikt divās maiņās. 1990./91.mācību gads ir pēdējais mācību gads pirms rekonstrukcijas, bet 1998.gada 1.septembrī Majoru pamatskolas skolēni atkal sāk mācības skolas jaunajā daļā, kuras atklāšanā piedalās toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Paiet daži gadi, un 2005.gadā tiek pabeigta skolas vēsturiskās ēkas rekonstrukcija, tās atklāšanā ir klāt arī toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Ir saglabāta gan skolas zāle, gan skatuve, vietu nav mainījušas arī vēsturiskās kāpnes.
Patlaban skolā ir 24 kabineti un mācību klases, četras darbnīcas, sporta zāle, kapela, plaša bibliotēkas telpa, halle skolas muzejam un mājīga ēdnīca. Majoru pamatskolas 130.gadā šeit mācās 440 skolēnu, strādā 35 skolotāji. Kopš 1986.gada skolas direktore ir Ilze Bērziņa.
Majoru pamatskolā nekad nav aizmirsts Raiņa un Aspazijas vārds. Jau vairākus gadus ilgst skolas sadarbība ar Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Majoros. Muzejā katru gadu darbojas skolēnu projektu grupas, notiek latviešu valodas un literatūras stundas, tiek veidoti muzeja pasākumi, kuros piedalās skolēni. Muzeja speciālistes Aijas Magones vadībā tapuši daudzi Raiņa un Aspazijas darbu iestudējumi, dzejas teātra izrādes kopā ar Māru Zālīti, Viku un Aiju Manfeldi.
Skolas 130.gadā ir Raiņa lugas "Zelta zirgs" simtgade, un skolēni aktīvi iesaistās lugas jubilejai veltītajās muzeja aktivitātēs.